Cēsu dzīvnieku patversmē “Lācīši”, savās pagaidu mājās, ir deviņi suņi un 28 kaķi, lielākā daļa ir kaķēni, tikai deviņi ir pieauguši kaķi.
Daļa dzīvnieku patversmē nonāk vasaras un rudens mēnešos. Vērtējot šajā laikā atrasto dzīvnieku skaitu, patversmes vadītāja Liene Mališeva teic, ka situācija ir nemainīga: “Vasara un rudens ir laiks, kad tiek atrasti kaķēni, kad kaķenes ar kaķēniem atstāj pie vārtiem, stāvlaukumos. Cilvēki vienkārši ieliek dzīvniekus kastītē un noliek kādā publiskā vietā. Tas ir nemainīgi, jo daudzi joprojām nesaprot, ka dzīvnieks ir jāsterilizē. Arī tad, ja ir vēlēšanās barot bezsaimnieka kaķīti, svarīgi to vai nu pašiem aizvest sterilizēt, vai lūgt palīdzību domei vai patversmei, lai dzīvnieki nevairotos. Kaķenes jau noslēpj savus bērniņus, no migas iznāk, kad jau vairākus mēnešus veci, nav redzējuši cilvēku, kaķēnus nevar ne noķert, ne arī pieradināt, jo savvaļas instinkts tiem izveidojas spēcīgāks.”
L.Mališeva skaidro, ka lielākā daļa patversmē esošo kaķēnu ir bailīgi, tas daļu potenciālo saimnieku attur no adoptēšanas. “Tomēr cilvēki, kas nesabīstas, vēlāk ir priecīgi, ka dzīvnieki, saņēmuši mīļumu un uzmanību, ātri vien iedzīvojas jaunajā vietā un kļūst par īsteniem mājas kaķiem, sūta mums kaķēnu fotogrāfijas.”
Patversmes vadītāja skaidro, ka cilvēki arvien interesējas par dzīvnieku adopciju, tomēr daudzi vēlas maza auguma suņus un kucēnus, jaunus kaķēnus, ne septiņus astoņus mēnešus vecus. Tāpat viņa teic: “Bieži prasa mīļu kaķēnu, bet diemžēl patversmē ne visi nonāk mīļi. Ir jāpieliek darbs un mīlestība, lai kaķēns pierastu un izpaustu savu mīlestību. Tas ir jautājums, cik liela ir cilvēka labdarība, cik lielā mērā viņš tiešām ir gatavs palīdzēt patversmē nonākušam dzīvniekam, dodot tam mājas. Jo arī bailīgie kaķīši vai suns, ar kuru vairāk ir jāstrādā, grib nokļūt mājās un saņemt cilvēku mīlestību. Arī cilvēkiem no savas puses ir jāgatavojas šim solim.”
Liene Mališeva dalās piedzīvotajā, ka pagājušajā nedēļā uz patversmi atbrauca sieviete no Siguldas, kas nolēmusi ņemt kaķīti, jo bērns to vēlas jau četrus gadus: “Pirmo reizi manā pieredzē cilvēks bija atbraucis ar tik garu jautājumu sarakstu, lai zinātu, ar ko jārēķinās, kādi izdevumi un veterinārārsta pakalpojumi jāieplāno. Cepuri nost – cilvēks tiešām gatavojas dzīvnieka uzņemšanai ģimenē.”
Pirms nodot patversmē nonākušu dzīvnieku saimniekam, darbinieki vienmēr noskaidro, kādos apstākļos tas nonāks, vai būs piemērotas mājas, vai siamnieks un dzīvnieks saderēs kopā: “Tāpat kā cilvēkiem, arī dzīvniekiem ir savs raksturs. Ir temperamentīgi, ir mierīgi. Dzīvnieki, kas te nonāk, ir ļoti dažādi, bet te pierod pie noteiktas kārtības un ritma. Ir sunīši, kuri ātri adaptējas, ir tādi, kuriem vajadzīgs ilgāks laiks. Pie mums bieži nonāk suņi, kas visu mūžu dzīvojuši pie ķēdes vai voljērā, tie sākumā ir neizpratnē, ka var brīvi staigāt. Suņiem ar cilvēkiem veidojas dažāda sadarbība, redzam, ka ar cilvēkiem, kas ved dzīvniekus pastaigā, viens un tas pats suns uzvedas atšķirīgi. Vienmēr aicinu, pirms izvēlēties dzīvnieku vest mājās, padomāt, vai varēs to regulāri izvest pastaigā, vai spēs nodrošināt visu nepieciešamo, kas saistīts ar dzīvnieka aprūpi arī tad, ja dzīvnieks saslimst. Tā ir liela atbildība nevis uz vienu vai diviem, bet padsmit gadiem.
Dzīvnieks ir kā trīsgadīgs bērns visu mūžu: pats nevar pēc sevis savākt, ne sevi pabarot, ne pateikt, kas sāp, tikai izrādīt savu mīlestību. Un ar dzīvniekiem ir tieši tāpat kā ar bērnu audzināšanu – svarīgi ne tikai lutināt, bet veidot ritmu, dot uzdevumus. Mums ir arī suņu skola, kurā veidojas pareizas suņu un cilvēka attiecības, par to priecīgi ir gan suņi, gan cilvēki, kad redz, ka var iemācīt suni neriet visu laiku, klausīt, un tas attiecas ne tikai uz lielajiem, bet arī maziem sunīšiem. Suņiem ir jābūt mīļotiem, bet audzinātiem un, protams, jāsargā sava teritorija.”
Tuvojoties ziemai, aukstākam laikam, patversmē visvairāk noder salmi, ko klāj suņiem būdās. L.Mališeva teic: “Dzīvniekam daudz ērtāk un siltāk ir salmos, ko arī ir parocīgāk nomainīt. Segas ātri kļūst mitras, dzīvniekam uz tām ir auksti. Tāpēc aicinām ziedot salmu ruļļus. Cilvēki labprāt ziedo arī segas, ko izmantojam dzīvniekiem, kas atrodas telpās, bet tās nedrīkst būt ar pildījumu. Skumji, ja cilvēki atved matračus vai vatētas segas, kuras izmantot nevaram, tās jāizmet, tādēļ lieki tiek aizpildīts atkritumu konteiners.” Tāpēc patversmes vadītāja rosina cilvēkus, kuri vēlas patversmei palīdzēt, vispirms piezvanīt un uzzināt, kas visvairāk attiecīgajā brīdī nepieciešams.
Tieši tā izdarīja arī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma arodapmācības skolotājs Andrejs Šimanajevs, kura 12 audzēkņi septembrī izgatavoja divas suņu būdas. A.Šimanajevs teic: “Pagājušajā gadā patversmes ēkai izgatavojām jaunas durvis. Arī šogad labo darbu mēnesī, vēloties izdarīt labu darbu, patversmē vaicāju, kas būtu nepieciešams, lai tas, ko izdarām, būtu noderīgs. Visbiežākā kļūda suņu būdām ir nepareizs lielums. Jauniešiem šī bijusi laba iespēja piedzīvot reālo darba vidi, kad jāiekļaujas noteiktos izmēros, nevis jāimprovizē.” Septiņi jaunieši kopā ar skolotāju ieradās patversmē, lai uzstādītu suņu būdas, un, raiti darbojoties, darbs ātri vien tika padarīts. Liene Mališeva pauda gandarījumu: “Jaunieši ir malači. Šīs būdas tiešām pasargā dzīvniekus no aukstuma, tās ir pietiekami lielas, lai suns tajā varētu apgriezties un ērti justies. Būtībā tur varētu satilpt pat divi lieli suņi.”
Vienu no suņu būdām uzreiz devās novērtēt suns Brūsis, kurš jauno mitekli pieņēma pirmajā mirklī. Liene Mališeva teic, ka dzīvnieki pie jaunām, ērtām mājām pierod ātri.
Cēsu dzīvnieku patversmi “Lācīši” no 2017. gada apsaimnieko Cēsu Dzīvnieku aizsardzības biedrība, patversmē strādā divi darbinieki.
Komentāri