Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vai atklātas Cēsis pirms Cēsīm

Sarmīte Feldmane
23:00
14.10.2021
5
Arheologi 1

Sanākot kopā, tie, kuri šovasar piedalījās arheoloģiskajos izrakumos Cēsīs, Pils ielā 1, gan atcerējās grūto darbu un gūto gandarījumu, gan ar interesi apskatīja atradumus. Ik pa brīdim kāds iesaucās: “Arī tas kaula gabaliņš, ko es atradu! Kur ir mana izraktā monēta? Šo lausku es atradu!”

SIA “Arheoloģiskā izpēte” arheoloģes Liena Ritere un Laura Lēģere kopā ar Cēsu muzejniekiem, kuri piesaistīja 61 brīvprātīgo, vairāk nekā mēnesi centimetru pa centimetram atsedza Cēsu vecpilsētas noslēpumus. Cēsnieku un tūristi interese par izrakumiem bija ļoti liela. Daudzi stāvēja pie nožogojuma un vēroja, cerot būt klāt brīdī, kad tiks izrakts kas nebijis. Arheoloģes atzina, ka pēdējos gados Cēsīs arheoloģiskie izrakumi veikti vien kā celtniecības uzraudzības uzdevums, kad visam jānotiek ātri. Šoreiz varēja ļauties rimtākam darbam.

L.Lēģere atzina, ka bijis patīkami strādāt kopā ar tiem, kuri gribēja piepildīt sapni, piedalīties izrakumos. “Daudzi bija pārsteigti, cik tas ir grūts darbs. Mēs pārliecinājāmies, ka izrakumi ir lieliska platforma diskusijām par mantojumu, jo strādājot raisījās sarunas, tika spriests par vēsturi – kā bija, kā varēja būt. Cēsniekiem tas bija notikums, ka ne tikai profesionāļi dara, bet var iesaistīties ikviens,” pastāstīja Laura un piebilda, ka, cerams, arī nākamvasar netrūks brīvprātīgo palīgu. Cēsu muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere pauda pārliecību, ka izrakumiem pilsētā jākļūst par ikgadēju tradīciju. “Tā varam izglītot sabiedrību par kultūras mantojumu, vērtībām, kas glabājas vecpilsētā. Uz ziemu izrakumu laukumi tiks nosegti, paliks iežogojums, lai nākamvasar darbus turpinātu,” sacīja K.Skrīvere.

L.Ritere pastāstīja, ka pirms izrakumu sākšanas bijis priekšstats, ko varētu atrast, jo 2008. un 2009.gadā bijušā skvēra vidusdaļā jau tika veikti izrakumi. Šoreiz tika izveidoti divi laukumi – 3×12 un 9×3 metru platībā. “Lielākais pārsteigums ir pavarda vieta. Tas iezīmējās 1.65 metru dziļumā un iedziļināts vēl 60 centimetrus. Veidots no akmeņiem, smiltīm un māla klājuma,” stāsta L.Ritere. Pavardā atsegtas bezripas trauku lauskas, ogles un viens dzīvnieka zobs. Metra attālumā no pavarda atrasts liela poda dibena fragments.    “Precīzi datēt vēl nevar, to pateiks speci­ālisti. Taču gribas domāt, ka esam atraduši vietu, kas stāsta par Cēsīm pirms Cēsīm. Nākam­vasar izrakumu laukums jāpaplašina, lai pavardu atsegtu pilnībā,” atklāj Liena.

Starp atradumiem ļoti daudz dzīvnieku kaulu, arī kaula izstrādājumu, kas var liecināt, ka te tuvumā notikusi kaulu apstrāde. Abos laukumos atsegti ēku konstrukciju pamati. Pirmā laukuma stūrī tika atrasta atejas bedre, kas bērta ciet no 19.gadsimta vidus.

“Atradumos senākā monēta ir Pārdaugavas hercogistes šiliņš no 16.gadsimta, ir arī Zviedrijas karaļa Kārļa XI (1660.-1697.)    laikā kalts šiliņš, Zviedrijas karalienes Kristīnas Livonijas šiliņš no 17. gs. otrās trešdaļas, kā arī Krievijas imperatores Elizabetes laika, 1758. gada, kapeika.      Interesanti ir domino kauliņi. Tie izgatavoti 18.-19. gs., tiem ir kaula virspuse un melnkoka pamatne. Īpatnēji, ka kauliņiem bijuši numuri līdz ciparam deviņi, nevis līdz seši, kā ierasts mūsdienās. Ļoti skaisti ir kaula, bronzas un dzelzs darinājumi, keramika,” pastāsta Liena.

Arheologi uzsver, ka tikai tagad sāksies izpēte. Jāzīmē izrakumu vietas plāni, jāizzina zināmais par šo vietu, jāpēta atradumi. Tikai tad varēs izdarīt secinājumus.

Senākajā detalizētajā Cēsu pilsētas plānā, kas datēts ar 1693.gadu, mūsdienu Pils ielā 1 iezīmēti divi gruntsgabali. 1879.gada pilsētas plānā redzama gan ielas, gan sētas apbūve, tostarp mūra un koka celtnes. Būves izvietojušās gar gruntsgabalu robežām, kas jau atgādina mūsdienu kontūras. 18.- 19.gs. mijas plānā abos zemesgabalos iezīmētas koka mājas, izvietotas gar Pils ielas trasi. Gruntsgabals bijis krietni lielāks nekā tagad. 20.gs.pirmajā pusē zemesgabalā atradās Kazu kroga iebraucamā vieta. Ir atklātne, kurā redzamas koka nojumes zirgiem un ratiem, bet priekšplānā redzama ateja, kuras bedri, iespējams, arheologi atsedza.

Pieredzējusī arheoloģe    Zigrīda Apala, kura šajā vietā vadīja izrakumus pirms 13 gadiem, atklāj, ka toreiz atrakuši pārliecinošas arkla pēdas. Tas liecina, ka te bijis apstrādāts lauks, pēc tam sākuši dzīvot cilvēki. “Vai te ir Cēsis pirms Cēsīm? Jārok, tad uzzināsim,” saka    arheoloģe, bet muzejniece Dace Tabūne uzsver, ka cēsniekus interesē savas pilsētas vēsture, viņi grib iesaistīties tās izzināšanā. “Katrs, kaut pats mazākais izpētītais laukums atklāj vēsturi. Nākamvasar turpināsim,” saka D.Tabūne. Viņa rosināja kolēģus izrakumos iesaistīt brīvprātīgos.

Arheoloģiskajiem izrakumiem Cēsu  muzejs projektu konkursā saņēma Valsts kultūrkapitāla finansējumu – 4590 eiro, darbu veikšanai bija atvēlēts arī pašu līdzfinansējums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
4

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
66

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
54

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
48

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi