Nedēļas laikā Raiskuma pagastā vienā saimniecībā nokostas divas aitas, bet naktī uz trešdienu citā klaiņojošu suņu dēļ bojā gājušas 25 aitas.
Saimnieks no rīta izgāja ārā, viņa uzmanību piesaistīja, ka aitas ir uz saliņas dīķī. Kad piegāja klāt, ieraudzīja postažu – dīķī peldēja noslīkuši dzīvnieki. Un arī divi suņi bija turpat. Viņus aizdzīt nebija problēmu.
“Nokostas septiņas, 16 noslīkušas, vēl sešu nav. Tās no izbailēm aizbēgušas. Kaimiņi redzējuši vairākus kilometrus no mājas. Ja aitas nošķeļ no bara, tās skrien nezināmā virzienā,” stāsta saimnieks. Viņš nevēlas sevi publiskot, bet uzsver, ka diemžēl pagastā klaiņojoši suņi nav nekas pārsteidzošs. Arī vasarā ne vienā vien vietā redzēti vairāki. Dažs stāstījis, ka barā bijuši pat vairāk nekā desmit.
Aitkopis domā, ka suņi ir apmācīti medībām, jo kā citādi tiktu galā ar ganāmpulku, kurā ir ap 80 aitām, mācētu tās aplenkt un sadzīt dīķī. Tie arī nav bijuši izsalkuši, jo aitas nav ēstas. Viens bijis vācu aitu šķirnes, tumši brūns, otrs izskatījies pēc dobermaņa jaukteņa. Abiem suņiem ap kaklu bija siksniņa. Arī kaimiņš saticis šos suņus pie sava ganāmpulka. Tā kā vieta bijusi nožogota, tie skādi nodarīt nevarēja, pret cilvēku bijuši draudzīgi.
“Gadiem aitas bijušas elektriskajā nožogojumā, nav bijis nekādu problēmu. Savu reizi kāds meža dzīvnieks pārrāvis aploku, bet ne jau apmācīti, klaiņojoši suņi,” saka aitkopis.
Saimnieks vērtē, ka zaudējumi ir ap trīs tūkstošiem eiro. Ja suņu īpašniekus, no kuriem var piedzīt zaudējumu segšanu, neatradīs, zemnieks var vērsties pašvaldībā. Savu lēmumu pieņems arī policija.
“Nodrošināt kārtību ir pašvaldības funkcija. Diemžēl līdz šim pašvaldības nav bijušas ieinteresētas risināt klaiņojošo suņu problēmu,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis. PVD ir paņēmis vainīgo suņu DNS paraugus, ja atradīs suņus, uz kuriem krīt aizdomas, varēs noteikt, vai tieši tie nodarīja kaitējumu saimniecī-bai.
Tiek arī apzināts, vai Pārgaujā vēl ir nodarīti kaitējumi. “Mednieki ir gatavi iesaistīties, paretināt suņu baru, bet viņi to nedrīkst darīt. Pašvaldības koordinācijas padomei jālemj, kā rīkoties šajā gadījumā, tā drīkst dot atļauju,” stāsta M.Ulmanis.
Viņš uzsver, ka pēdējā laikā PVD teju katru nedēļu saņem informāciju par situācijām ar suņiem. Gadījumi, protams, dažādi. Ja nodarīts kaitējums ganāmpulkam, gadījums vispirms ir dienesta kompetencē, protams, iesaistot policiju, pašvaldību. Ja suns iekož cilvēkam vai viņu apdraud, tad tas jau ir pašvaldības un policijas kompetencē.
Trešdien bijusi ziņa no Skujenes par bērniem, kas baidās no kaimiņu suņa, mazajiem bail iet garām kaimiņu mājām. “Suņa saimniekam arī pilsētā jāizvēlas, kur iet pastaigā ar suni, jāizvērtē riski, jāpārzina dzīvnieka psiholoģija, jāzina, kā pašam rīkoties dažādās situācijās. Saimnieki ir atbildīgi par saviem dzīvniekiem,” atgādina M.Ulmanis un uzsver, ka visi ir ieinteresēti, īpaši jau raiskumieši un blakus pagastu iedzīvotāji, lai nepieskatītos suņus noķertu.
Komentāri