Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

No laivu apkopes līdz augošākajam uzņēmumam

Sarmīte Feldmane
00:00
19.12.2021
24
Oct Rauna 1

Divus gadus Raunā kādreizējās Lauktehnikas noliktavās iekārtotajā mūsdienīgā ražotnē strādā SIA “OCT Composites”.

Te gatavo augstas kvalitātes kompozītmateriālu detaļas autosportam, vides dizaina objektiem, elektromobiļu kabīnes, ko eksportē uz 50 valstīm. Latvijā paliek vien līdz pieciem procentiem saražotā.

SIA īpašnieka Ričarda Ceriņa saknes ir Raunā. Uzņēmuma bāze atrodas Rīgā, kur veic sarežģītākos darbus. “Pamazām arī Raunā darbinieki izpilda aizvien komplicētākus pasūtījumus. Mācās. Esam viens kolektīvs, un katram jāspēj aizstāt kāds cits,” stāsta R.Ceriņš.

Ražo detaļas pasaules rallijkrosa mašīnām

Ražotnes pagalmā stāv elektromobiļa kabīne. Pa detaļām sapakotas, tās sūta uz Skandināvijas valstīm, kur tiek montētas. “Pat­laban gan apjoms nedaudz samazinājies, jo partneriem pietrūkst detaļu, lai ražotu elektromobiļus. Mums jāpārstrukturējas, aizvien vairāk ražojam detaļas pasaules    rallijkrosam,”    pastāsta uzņēmuma vadītājs un ar lepnumu piebilst, ka “OCT Composites” ar ražojumiem piedalās gan Dakaras rallijā, gan WRC rallijā, gan FIA pasaules rallijkrosā, gan pasaules mēroga drifta sacensībās.

Sporta auto ražotājiem uzņēmums piedāvā tieši viņiem veidotas un ražotas    detaļas. Jau pirms sešiem gadiem    “OCT Compo­sites” uzsāka sadarbību ar vietējo sporta autobūves uzņēmumu “HGK Motorsport”. Liela daļa    saražotā    pasaulē aiziet jau ar viņu vārdu. Daudzi Latvijas autosportisti ir uzņēmuma klienti.

“OCT Composites” autosporta detaļu ražošanā ir tirgus līderis Baltijā, šīs produkcijas patēriņš nav liels, tāpēc liels uzņēmums nav gatavs tās ražot. “Citu detaļu ražošanā neesam, bet apjoma ziņā spējam paņemt lielus pasūtījumus, ko citi nespēj.    Ir citi ražotāji, kuriem apgrozījums lielāks. Katrs ir iekarojis savu nišu,” stāsta R.Ceriņš.

Uzņēmuma attīstībā lielākais    lēciens bija, kad sāka izmantot augstas kvalitātes kompozītmateriālus. Tādus, ko izmanto lidmašīnu, militārās tehnikas ražotāji    pasaulē: karbonu, kevlāru,    epoksīda, vinilestera, uretāna un poliestera sveķus.

“Cilvēks   atnāk ar ideju, ko vi­ņam vajag, dizainers veido skices, kāds tas varētu izskatīties.    Tad zīmējumu nodod 3-D frēzēšanai un 3-D drukāšanai, izgatavojam ražošanas formas, tiek izvērtēts, no kāda materiāla produktu gatavos. Paraugus laboratorijā pārbauda, pilnveido, lai tas, ko izgatavosim, būtu viegls, stiprs, elastīgs. Pasūtītājs novērtē, vai tas, ko piedāvājam, atbilst viņa iecerei, tad sākas ražošana. Ir klienti, kuri gatavi eksperimentēt, kamēr atrod ideālo produktu. Ja kaut ko nevaram īstenot paši, meklējam partnerus, kuri izgatavo mums vajadzīgās detaļas,” atklāj R.Ceriņš un pastāsta, ka ražošanas iekārtas pašu būvētas, jo var nopirkt komponentus, bet ne gatavas.    Jau pāris gadu uzņēmumam ir iekārta, ar kuru var ražot detaļas pēc tādas pašas tehnoloģijas, kādu izmanto “Boeing”, luksusa klases jahtu un arī F-1 sacīkšu auto detaļu ražošanā. Ražotnēs ierīkota Baltijas valstīs modernākā ventilācijas sistēma.

Nopelnīto atdod attīstībai   

Nesen “Lursoft” apkopojis datus par TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem Latvijā 2020.gadā, sarindojot tos pēc lielākā apgrozījuma pieauguma pret 2018.gadu. 96.vietā ir “OCT Com­posites”. Lai iekļūtu TOP 100, pēdējos trīs gados bija jāuzrāda vismaz 256,73% apgrozījuma pieaugums pret 2018.gadu, kāds tas bijis saraksta 100. uzņēmumam. “OCT Composites” apgrozījuma pieaugums bija 268,88 procenti.

“95 uzņēmumiem no mums jābīstas,” ar smaidu saka R.Ceriņš, piebilstot, ka katru gadu apgrozījums gandrīz dubultojas. Šogad no miljons eiro nedaudz pietrūks.

Visa nopelnītā nauda    tiek ieguldīta attīstībā. “Pirmo kredītu paņēmu pērn apgrozāmajiem līdzekļiem. Tas tika darīts drošībai. Kaut ko ceļot, bez    aizņēmuma neiztiks, bet tas jādara ar aprēķinu, ka trijos piecos gados var atdot. Līdz šim arī ES projektos neesam piedalījušies.    Kā uzņēmums ar desmit gadu pieredzi  vairs neesam interesants atbalstam. Mīnuss arī tas, ka juridiskā adrese ir Rīga. Pēdējos gados lielākas iespējas ir reģionos,” pārdomās dalās uzņēmējs, piebilstot, ka Rauna ir stratēģiski izdevīgā vietā.

Nesen uzņēmums atvēris internetveikalu, kur var pasūtīt autodetaļas.    Kā uzsver R.Ceriņš – ne    tikai sporta auto, bet arī katram, kurš vēlas savai mašīnai kaut ko uzlabot.

Pandēmija neapstādināja

R.Ceriņš atzīst, kad sākās pandēmija, visiem bija    neziņa. “Mēs turpinājām ražot un krāt noliktavā. Agri vai vēlu situācija beigsies, jau nākamajā rītā varēsim piedāvāt produkciju, nevis sākt domāt, ka jāražo. Lielākās problēmas bija sagādāt materi­ālus. Pasūtījām vairākās vietās, bet piegāde vienalga kavējās,” pastāsta R.Ceriņš un vērtē, ka līdz šim uzņēmums salīdzinoši veiksmīgi ticis galā ar kovida izaicinājumu, bet bijis arī brīdis, kad daudzi darbinieki slimoja.    “Pan­dēmijas laikā neko neesam ieguvuši, bet neesam arī zaudējuši. No plānotā gan zaudēts daudz. Neviens darbinieks netika atlaists, nav zaudēts neviens klients, apgrozījums palielinājies. Kritiskās situācijās svarīgākais ir nekrist panikā, bet domāt,” pārdomās dalās uzņēmējs.

Būt komandā un mācīties

Runājot par attīstību, uzņēmējs atzīst, ka lielākā problēma ir cilvēkresursi. “Strādājošo prasības palielinās daudz straujāk nekā darba produktivitāte. Uzņē­mumam jābūt konkurētspējīgam, jāražo kvalitatīvi produkti. Lai tas notiktu, darbiniekiem jābūt kvalificētiem, tādiem, uz kuriem var paļauties,” atgādina R.Ceriņš.

Gadu gaitā izveidojusies laba komanda. “Nozare ir specifiska, speciālistus skolās nemāca, nav arī izsmeļošas literatūras par tehnoloģijām. Pats visu esmu apguvis no nulles. Tagad komandā par konkrētām lietām ir zinošāki par mani, bet ar ideju varu piedalīties jebkurā procesā,” stāsta R.Ceriņš un uzsver, ka uzņēmumā ikvienam ir iespēja mācīties, pilnveidoties. Viņš ir pārliecināts, ka katram darbiniekam jābūt vismaz    priekšstatam, kas un kā tiek ražots.

Tā kā ražotnes ir gan Rīgā, gan Raunā, pieredzējušie brauc uz Raunu un apmāca jaunos. “OCT Composites”    Raunā strādā ap 20 darbiniekiem, ne tikai raunēnieši, brauc arī no Priekuļiem, Smilte­nes, Cēsīm. Katrā ziņā uzņēmējam ir ieceres ražošanu paplašināt. “Gribu pievērsties arī metālapstrādei, smalkām detaļām, patlaban izmantojam ārpakalpojumu. Pārāk daudz samaksājam citiem,” bilst R.Ceriņš.

Prast izspēlēt kārtis

“Dzīve ir neparedzama, tā ir spēle – tev iedod kārtis, un tu izspēlē – labi vai slikti. Katrā spēlē risks ir noteicošais, lai uzvarētu, bet jābūt apdomīgam,” saka uzņēmējs. Viņa ceļš uz uzņēmējdarbību bijis nejaušība un reizē likumsakarība. Ričards gribēja studēt arhitektūru, bet sapnis nepiepildījās. Pēc vidusskolas aizbrauca uz Zviedriju. Strādāja lauksaimniecībā, tad bija iespēja laivu rūpnīcā, kur tās ražoja    no kompozītmateriāliem. Kopā ar tēvu, kurš arī bija Zviedrijā, veda uz Latviju riepas. Valmierā tika izveidots riepu centrs.
Treknajos gados sāka ievest Latvijā laivas, to aprīkojumu. Labie gadi beidzās, bet laivām vajadzēja apkopi, Ričards sāka to darīt. Tad kāds klients    piedāvāja, lai    uzbūvē    viņam laivu. Jaunais uzņēmējs piekrita, tagad atzīstot, ka neko gan no gaidāmā darba daudz nesapratis. Riepu centrā ierīkoja mazu kompozītmateriālu    būrīti, tur ražoja detaļas. Pasūtījums tika izpildīts, tad bija nākamais.

“Studēju, bet brīvdienās bija jāražo laivas. Līdztekus vēl laivu remonti un apkope. Tas bija interesants laiks. Vai šodien tā gribētu strādāt? Noteikti ne,” vērtē R.Ceriņš.

Klientu loks paplašinājās, daudziem kaut ko vajadzēja, ne tikai kādas detaļas, bet kaut soliņus, ielu plāksnītes. Tad jau detaļas automašīnām. Vairs nebija iespējams visu pagūt. “Rīgā atradu telpas, pieņēmu pirmo darbinieku. Viņš aizvien strādā. Riepu centru Valmierā pilnībā pārņēma        tēvs un brālis. Pats pievērsos ražošanai,” pastāsta R.Ceriņš un uzsver, ka    laivas vairs neražo. “Latvijas tirgū vienu brīdi bija bums, konkurence nežēlīga. Sapratu, ka negribu to darīt. Ražošanai vajag lielas telpas. Laivas ir smagas,    materiālu patēriņš liels. Var taču ražot ko mazu un vērtīgu,” par nozares izvēli pastāsta    “OCT Composites” īpašnieks.

Bet laivas aizvien R.Ceriņam ir tuvas. Ķīšezera krastā strādā uzņēmuma laivu apkopes centrs. Tur piestātnē ir laivu glabāšanas angārs, remonta angārs un detaļu izstrādes darbnīca. Apkalpo ap pussimts laivu. “Tas ir interesanti. Izcel 15 tonnu laivu krastā, apkop, redzi, kāda tā skaista,” bilst uzņēmējs.

Jāprot deleģēt pienākumus

Ričardam ir vien 35 gadi. Viņš atsmej, ka daudzi tam netic. “Noriskēju darīt ne to ko citi. Noķēru īsto brīdi. Bija draugi, kuri šaubījās, ka tas, ko daru, ir nopietni. Tagad vairs tā nesaka,” teic Ričards un uzsver, ka visa pamatā bijis smags, koncentrēts darbs.    “Nu jau paliek laiks arī sev, bet nākamajā dienā tā jau pietrūkst,” smaidot atzīst uzņēmējs.

Vienpadsmit gados uzkrāta pieredze un prasmes. “Ir jāmāk nolikt malā emocijas, bet tas ir grūti. Kāds    vēl pielej eļļu ugunī un priecājas, kā deg. Vispirms jāsaprot, no kuras    puses dzēst.    Varbūt no trim problēmām vērts risināt vienu, bet saprast, kāpēc tā notiek. Ir jārod izskaidrojums katrai situācijai, tad var iet tālāk. Bieži vien pirmā brīža iespaidi ir neobjektīvi, vajag apdomāt,” pārdomās dalās uzņēmuma īpašnieks.

R.Ceriņš atzīst, ka, pamazām vien uzņēmumam attīstoties, pašam visgrūtāk bijis deleģēt savus darbus citiem. “Jāuzticas citiem, tā ir smalka lieta – vari vai ne. Jāsaprot, ka viens visu vairs nespēj. Ar šādu situāciju saskaras katrs    augoša uzņēmuma vadītājs,” saka R.Ceriņš un uzsver: “Vadītājiem jāatdod sava pieredze, lai nākotnē varētu atskatīties uz pagātni.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
62

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
31

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
41

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
47

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
79

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi