No 2011.gada 13.-14.augustam Krievu Ragu Kapela koncertē Viļņā( Lietuva), bet pa ceļam mākslinieki muzicēs arī Latvijā: 12.augustā plkst.20:00 Cēsu pils laukumā Cēsu pils vēsturisko filmu skates pirmās dienas noslēguma programmā (lietus gadījumā – Cēsu izstāžu namā). 15.augustā paredzēts koncerts Rīgā.
2011.gadā aprit 260.gadi, kopš Krievijā tika izveidots pirmais medību ragu orķestris pasaulē, bet nu jau 10 gadus Pēterburgas (Krievija) koncertzālēs, pilīs, dārzos un parkos skan Krievu Ragu Kapela, mākslinieciskais vadītājs Sergejs Pesčanskis. Orķestris koncertējis vairāk kā 20 valstīs, tostarp arī Vatikānā. Programmā dažādu gadsimtu garīgā, krievu un ārzemju komponistu klasiskā un mūsdienu mūzika. Orķestra sastāvā ir 20 mūziķi, bet viņu rīcībā ir ap 100 dažādi medību ragi garumā no 20 līdz 250 centimetriem. Katrs mūziķis koncertā spēlē 2 līdz 5 instrumentus.
Medību rags ir viens no senākajiem mūzikas instrumentiem. Daudzus gadsimtus tam bija dienesta funkcijas – ar medību ragu devās medībās, tas kalpoja arī kā signāls karaspēkam un brīdināja par ātri tuvojošos karieti… Tolaik neviens nedomāja, ka uz tā varētu spēlēt Mocarta uvertīras vai vispār atskaņot jebkādu mūziku, jo medību ragam ir tikai viens tonis un nav ne vārstu, ne reģistru. Atkarībā no raga lieluma un materiāla, tam ir neparasti skaista, tālu plūstoša skaņa.
XVIII gadsimtā Krievijā nevienam nezināms čehu muzikants Jans Marešs, kurš tika uzaicināts dienestā pie grāfa Nariškina, lai izveidotu pūtēju orķestri, bet, nespēdams dzimtcilvēkiem iemācīt instrumentu spēli , atklāja , ka arī medību ragi, izmantojot dažāda lieluma un toņa ragus ,var veidot orķestri un atskaņot skaņdarbus.
Pirmajā ragu orķestrī bija 37 mūziķi un tikpat mūzikas instrumenti – no basa līdz diskantam trīs oktāvu diapazonā. Mazākais instruments bija 20 centimetru, lielākais 3 metru garš. Ļoti ātri ragu orķestri kļuva par galma svētku sastāvdaļu un sava veida „savvaļas eksotiku”, kas tika piedāvāta ārzemju viesiem. 1840.gadā ragu orķestri lēnām pazuda no galma, nezaudējot popularitāti vienkāršo ļaužu sadzīvē, bet tad izzuda pavisam.
Daudzās valstīs arī Krievijā ir bijuši mēģinājumi atjaunot šo mūzikas tradīciju un instrumentus, bet vienmēr tie beidzās bez rezultāta. 2001.gadā Pēterburgas mežradznieks Sergejs Pesčanskis izveidoja domubiedru grupu, lai senā ragu muzicēšanas māksla varētu atdzimt, un uzreiz saskārās ar problēmu –neviena mūzikas instrumentu rūpnīca nebija gatava pēc muzeju aprakstiem un eksponātiem izgatavot jaunus mūzikas instrumentus. Mūziķi paši iemācījās kausēt vara plāksnes, izdomāja jaunu nošu pieraksta veidu.
Diriģents Sergejs Pesčanskis nevēlējās radīt orķestri- muzeju, bet gan profesionālu māksliniecisku vienību ar savu filozofiju :„Nespēlējiet skaņu, radiet to sevī. Tā ir mūsu kalpošana skaistumam un cilvēkiem- parādīt dabiskās skaņas skaistumu.”
Komentāri