Trešdien, 14.decembrī, plkst.16 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā notiks Agritas Ozolas un Ritvara Jansona grāmatas “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Cilvēks padomju represiju sistēmā. 1941-1956” atvēršana, informēja Latvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītāja Inese Krieviņa. Grāmatas autori, Tukuma muzeja direktore Ozola un Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kurators Jansons, sagatavojuši plašu pētījumu par Sibīrijas vēstuļu uz bērza tāss autoru un adresātu likteni vēsturisko notikumu kontekstā. Grāmatā ietverti desmit bērza tāss vēstuļu autoru dzīvesstāsti, kas tapuši balstoties uz plašām dokumentu studijām. Katra konkrētā cilvēka personīgā traģēdija atspoguļo arī vispārējas tendences padomju režīma darbībā Latvijā un Lietuvā. Grāmatas autori pievērsušies ne tikai 1941.gada un 1949.gada deportācijām un politiskajām represijām Staļinisma laikā, bet ieskicējuši arī pretošanās kustību darbību. Vēstules uz bērza tāss rakstītas Sibīrijā – ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās. Tās saviem tuviniekiem sūtījuši represētie Latvijas un arī Lietuvas iedzīvotāji, kas bija arestēti par pretpadomju uzskatiem vai dalību pretošanos kustībā, izsūtīti par piederību zemniecībai, politiskajām partijām, par nevēlēšanos stāties kolhozā. Staļina kulta laikā represēti aptuveni ap 200 000 Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā tūkstošiem mazgadīgu bērnu, un nometināti Sibīrijā. Grāmatas tapšanas priekšvēsture mērāma vairāku gadu garumā. 2009.gadā UNESCO programmā “Pasaules atmiņa” tika izveidots Latvijas nacionālo reģistrs un tajā līdz ar trim citām nominācijām iekļāva arī Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, ko bija iesniedzis Tukuma muzejs sadarbībā ar sešiem citiem Latvijas muzejiem. Jau gatavojot nominācijas pieteikumu, Tukuma muzejs apzinājās nepieciešamību veikt plašāku pētījumu par vēstuļu autoru likteņgaitām. Ar Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes atbalstu tika izveidota ceļojošā izstāde “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”, ko 2011.gada 14.jūnijā atklāja Briselē. Grāmatu izdevis Tukuma muzejs, un tā drukāta tipogrāfijā “Dardedze hologrāfija”. Finansējums grāmatas izdošanai gūts no ES programmas “Eiropa pilsoņiem” (2007-2013) 4. aktivitātes “Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” un Kultūras ministrijas līdzfinansētā projekta “Vēstules nākamībai”, ko realizē Tukuma muzejs sadarbībā ar kolēģiem Lietuvā. Atbalstu pētījuma gaitā sniedza bērza tāss vēstuļu autori un adresāti, Latvijas Politiski represēto apvienības Tukuma un Madonas nodaļas, 14 dažādi Latvijas muzeji un Latvijas Nacionālais arhīvs. Grāmata tiks dāvināta Latvijas bibliotēkām, UNESCO asociētajām skolām un septiņiem Latvijas muzejiem, kuru krājumā glabājas Sibīrijas vēstules uz bērza tāss. Grāmatas autori cer, ka pētījums būs labs palīglīdzeklis Latvijas vēstures mācīšanai skolās. Grāmatas atvēršanas svētkos 14.decembrī LU vestibilā būs apskatāma arī ceļojošā izstāde “Sibīrijas vēstules uz bērza tāss”. Savukārt skolu, muzeju un bibliotēku pārstāvji prezentācijas laikā varēs saņemt vienu grāmatas eksemplāru kā dāvinājumu. LETA
Komentāri