Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Top ceļš “Viens deviņi četri viens”

Jānis Gabrāns
23:00
31.03.2022
11
Elina Kalnina 1

Traģiskus nospiedumus valsts un mūsu pilsētas vēsturē atstājis arī 2.pasaules kara nacistiskās Vācijas okupācijas laiks, tas izmainīja un aprāva daudzu cilvēku dzīvi, Cēsīs īpaši cieta ebreju kopiena, kas 1941.gadā gandrīz pilnībā tika iznīcināta. Par šo vēstures lappusi plašāk sākts runāt vien pēdējos gados, līdz tam tā bija nogrimusi aizmirstībā.

“Druvā” jau rakstīts, ka par šo traģēdiju pirms vairākiem gadiem sāka interesēties ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” kuratore Elīna Kalniņa un 2019.gada aprīlī Pils ielā komunistiskā okupācijas režīma upuru piemiņas siena tika papildināta ar divām plāksnēm, uz kurām iemūžināti nacistiskās Vācijas okupācijas režīma nogalināto ebreju vārdi. Tiesa, no aptuveni 200 nogalinātajiem Cēsu pilsētas un apriņķa ebrejiem plāksnēs ierakstīts tikai 41 uzvārds. Pēc E. Kalniņa stāstītā, pirms kara Cēsīs dzīvojuši nedaudz vairāk kā 200 ebreju, zināmi daudzu vārdi, uzvārdi, bet nav zināms, kur viņu dzīves  aprāvušās. Kamēr nav dokumentālu pierādījumu, ka viņi noslepkavoti pie Niniera ezera vai citviet Latvijā, pasaulē, viņu vārdus    piemiņas plāksnēs minēt nevarot.

Lai šo traģisko vēstures faktu eksponētu pilsētvidē, ekspozīcijas “Sirdsapziņas ugunskurs” atbalsta fonds no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada septembrim īsteno projektu “Pāršķeļot klusumu”, kas aplūko totalitāro okupācijas režīmu mantojumu un aktualizē holokaustā iznīcinātās Cēsu ebreju kopienas piemiņas kopšanu. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie vides mākslas objekta “Viens deviņi četri viens ceļš”, kas top minētajā projektā.    Projektu finansē fonds “Piemiņa, atbildība un nākotne”/ EVZ Fonda programma “local.history” (“vietējā. vēsture”), kas sniedz atbalstu Cen­trāleiropas un Austrumeiropas vietējās un reģionālās vēstures projektu īstenošanā, lai pārvērtētu nacionālā sociālisma un Otrā pasaules kara radītās sekas un vairotu upuru piemiņu.

“Mākslas darba autori ir mākslinieki    Krista un Reinis Dzudzilo. Viņu iecere, ka pie desmit mājām, kur pirms holokausta dzīvojušas ebreju ģimenes, uz ietves tiek izveidotas skulptūras – betonā atlieti apavi. Par šīm desmit adresēm panākts saskaņojums ar ēku īpašniekiem, pašvaldību, šobrīd projekts tiek skaņots būvvaldē,” stāsta E. Kalniņa.

Būtiski minēt, ka apavu atlējumus betonā izgatavo, par pamatu ņemot mūsdienu cēsnieku projektam ziedotos apavus. No katra apava tiks noņemta silikona forma, kurā tēlnieks Sandis Aispurs ielies īpašu betona maisījumu, sagatavē iestrādās arī metāla armatūru, lai veidojumu var nostiprināt zemē.

Daļa apavu jau saziedoti, bet kopumā nepieciešami 90 pāri, tāpēc E. Kalniņa aicina cēsniekus atbalstīt ieceri, ziedojot apavus: “Nepieciešami sieviešu, vīriešu, pusaudžu un bērnu apavi. Svarīgi, lai tie ir slēgti, lai sieviešu apavi nav ar smailiem papēžiem, der arī mūsdienīgi apavi kā botas, kedas. Nevaram dabūt apavus, kādus valkāja pirms 80 gadiem, tāpēc tas ir kā mūsdienu cēsnieku veltījums nogalināto piemiņai. Var nest arī apavus, kas pašiem vairs neder, jo ir jau nolietoti, ar caurām zolēm. Nevis izmest, bet ziedot šim mērķim. Kad projekts būs īstenots, cēsnieki, kuri būs savus apavus ziedojuši, varēs tos atpazīt iemūžinātus betonā,” stāsta E. Kalniņa.

Plānots tuvāko dažu nedēļu laikā apavus savākt, lai tos nodotu tēlniekam, bet pilnībā īstenot iecerēto plānots šajā vasarā. Betona apavu atlējumi ir daļa no projekta. E. Kalniņa stāsta, ka līdztekus top maršruts, kurā būs norādītas adreses, kur Cēsīs dzīvoja ebreju ģimenes, un to ir vairāk nekā namu, pie kuriem atradīsies    apavi: “Informācija tiek gūta no reģistra tautas skaitīšanas laikā 1935. gadā, kas bija pēdējā tautas skaitīšana Cēsīs pirms 2.pasaules kara. Tajā fiksēts, ka pilsētā 23 adresēs dzīvo ebreji.    Kartē būs visas šīs adreses, īpaši norādot tās desmit, pie kurām būs apavu skulptūras, tās ir ēkas galvenokārt vecpilsētā. Kartē būs arī minēti ģimeņu uzvārdi, nodarbošanās un personu skaits, kas fiksēts šajā tautas skaitīšanā.”

Esam rakstījuši arī to, ka iecerēta šim traģiskajam notikumam veltītā memoriāla, kas atrodas pie Niniera ezera, rekonstrukcija. Piemiņas vieta atklāta 1970.gadā, bet ilgus gadus bija aizmirsta. Tagad Izraēlas Valsts vēstniecība sadarbībā ar Lat­vijas Mākslas akadēmiju, Vā­cijas Federatīvās Republikas vēstniecību un Cēsu novada paš­valdību izsludinājusi ideju skiču konkursu objekta piemiņas vietas labiekārtošanai.

Ar šo piemiņas vietu saistās vēl viena iecere E. Kalniņas projektā. Augusta vidū tur ieplānota audiovizuāla performance “Klusums krīt”,  kuras režiju arī veidos Reinis un Krista Dzudzilo, bet īpašu 40 minūšu garu skaņdarbu balsīm sarakstījis Krists Auznieks, un to ieskaņojis koris “Kamēr”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
42

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
19

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
30

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
48

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
74

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
9
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi