Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Muzejs par ārstniecības augiem

Jānis Gabrāns
23:00
25.06.2022
7
Dabas Muzejs 1

Jau rīt (18.06.) Cēsīs durvis vērs jauns muzejs – Ziemeļu dabas medicīnas muzejs, ko    Cēsu pilsmuižas klētī izveidojis Vides risinājumu institūts.

Tā ekspozīcijā būs ziemeļu reģionu ārstniecības augi un to izmantošana veselības aprūpē senatnē, pieprasījums mūsdienās un inovatīvas attīstības iespējas nākotnē.

Stāstot par muzeja izveidošanas ieceri, institūta komunikāciju speciāliste Ieva Vītola uzsver, ka ārstniecības augu zinātniskā izpēte ir viena no institūta darbības nozarēm, kam veltīta liela uzmanība: “Papildu stimulu muzeja izveidei deva darbošanās projektā “GrassLIFE”, kurā uzsvars likts uz    dabisko pļavu atjaunošanu. Pie­dalāmies šajā projektā kopā ar Latvijas Dabas fondu, un mūsu darbības virziens ir saistīts ar ārst­niecības augiem. Liela daļa ārst­niecības augu nāk no dabiskajiem zālājiem, saglabājot un atjaunojot dabiskās pļavas, nodrošinām dabas daudzveidību, kas ļauj vākt kvalitatīvā vidē    arvien vairāk ārstniecības augu. Dabiskā pļavā sastopams līdz 50 sugu augu. Arī muzeja izveide daļēji finansēta no projekta līdzekļiem.”

Ziemeļu dabas medicīnas muzejā ārstniecības augu vērtīgās īpašības atklātas cilvēka orgānu sistēmas skatījumā. Līdztekus pamatinformācijai un aizraujošiem faktiem par katras orgānu sistēmas darbību aprakstīti arī konkrēto organisma funkciju nodrošināšanai noderīgākie augi. Ekspo­zīcijas saturu veidojuši Vides risinājumu institūta pētnieki, kas pārstāv tādas nozares kā fitoķīmija, bioloģija, botānika un agronomija. Satura izveidē piedalījies arī Tartu Universitātes Farmācijas institūta farmakognozijas profesors Ains Rāls.

Muzeja vadītāja Liāna Aldiņa, kura pēc profesijas ir farmaceite, stāsta, ka šis būs izglītojošs, ne izklaidējošs muzejs. Tā auditorija varētu būt cilvēki, kuriem interesē ārstniecības augi, kurus interesē alternatīva ķīmiskajiem zāļu preparātiem, tie, kuri vēlas uzzināt par ārstniecības iespējām, ko sniedz daba mums. Ar šo ekspozīciju Vides risinājumu institūts vēlas izglītot sabiedrību, veicināt augu lietošanu veselības uzturēšanā.

“Tas aktuāli arī tāpēc, ka cilvēki joprojām turpina koncentrēties pilsētās, arī    bērni vairāk dzīvo, mācās pilsētās, laika periods, ko viņi pavada laukos, ir mazāks, līdz ar to samazinās informācijas apjoms par dabas devumu veselībai, ko bērns augot iemācās no vecākiem, vecvecākiem. Kad augu es, tas jau nav nemaz tik sen, brīvo laiku vasarā pavadīju, skraidot pa piemājas pļavu. Vecvecāki mani iepazīstināja ar augiem, pastāstīja par to noderību, tagad situācija mainās,    informācijas pārnese vairs tik intensīvi nenotiek. Šis muzejs varētu censties aizpildīt robu,” stāsta L. Aldiņa.

Vides risinājumu institūta veiktā aptauja liecina, ka ārstniecības augus ikdienā lieto 70 procenti Latvijas iedzīvotāju un katrs trešais tos ievāc pats, vairāk ārst­niecības augu ikdienā lieto tie, kuri bērnību pavadījuši vai šobrīd dzīvo laukos.

L. Aldiņa norāda, ka ekspozīcijā redzamā informācija balstīta pētījumos, pārbaudītās zināšanās: “Muzejā varēs iepazīties ar zināšanām, kas zinātniski ir pārbaudītas un akceptētas. Var teikt, ka šajā ekspozīcijā institūts atver savu zināšanu bagāžu sabiedrībai, te tiks eksponēta mūsu zinātnieku gadiem krātā pieredze, ar kuru ir vērts dalīties. Vēlamies informēt arī par to, ka ne jau viss, ko dabā iegūstam, ir derīgs, iespējams, kaut kas pat ir bīstams, tāpēc svarīgi zināt, ko drīkst, ko nedrīkst lietot, cik lielās devās lietot. Ekspozīcijā arī stāstīsim, ka dažādas viena auga daļas tāpat kā dažādi pagatavoti konkrētā auga preparāti var palīdzēt atšķirīgām kaitēm. Recepšu un pielietojumu ir ļoti daudz, jo, piemēram, ārst­nieciskais efekts, dzerot tēju vai veicot inhalāciju, tomēr ir atšķirīgs.”

Viņa arī norāda, ka tautas medicīnā zināmais par dažādu ārst­niecības augu lietošanas veidiem un veselības problēmām, pie kurām to vai citu preparātu lietot, atšķiras no tā, kas zinātniski pierādīts.

A. Vītola atklāj, ka muzeja mērķis ir sniegt atbildes uz daudziem jautājumiem par ārstniecības augiem, kas var rasties pēc ekspozīcijas apskates. Atbildes palīdzēs rast muzeja vadītāja ar farmaceites izglītību, jo plānots, ka L. Aldiņa lielākoties būs
sastopama uz vietas.

Muzeju varēs apmeklēt vasaras sezonā no trešdienas līdz svētdienai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
26

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
11

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
26

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
43

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
43

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
74

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi