Trešdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Tautastērpi ne tikai muzejos

Druva
14:39
07.12.2012
27
Vever

“Gads bijis krāsains, ar jauniem darbiem, iespējām un iesāktā turpinājumu,” saka tekstilmāksliniece Dagnija Kupče. Viņa vada

audēju kopu “Vēverīšas”, Vecpiebalgas audēju kopu un par ieguldījumu Vidzemes tautas tērpu vēsturiskajā attīstībā, darināšanas tradīcijās un valkāšanas kultūras popularizēšanā nesen saņēma arheologu Zigrīdas un Jāņa Apalu prēmiju, ko piešķir Amatas novada dome sadarbībā ar nodibinājumu „Āraišu ezerpils fonds”.

Roku pirkstu nepietiek, lai

uzskaitītu izstādes, skates, konferences, amatu meistaru gadatirgus, kur Dagnija ar audējām šogad piedalījusies gan tepat Latvijā, gan citās zemēs. Patlaban Latvijas lietišķās mākslas izstādē Maskavā, kurā

skatāmi ap 600 tautas mākslas darinājumu, redzami arī viņas vadībā tapušie septiņi tautastērpi.

“Tautastērpi ir dzīvi, par tiem cilvēkiem ir aizvien lielāka interese. Gan Latvijā, gan citur. Vairs nav pārsteigums, ka Jāņos vai plašos tautas svētkos meitas un sievas velk mugurā tautastērpu. Un viņas vēlas, lai tie būtu īsti,” saka Dagnija un atzīst, ka, skatoties uz staltiem cilvēkiem tautas tērpos, rodas pašlepnums. Par to viņa kārtējo reizi pārliecinājusies Kultūras forumā Rīgā, kas pulcēja Latvijas kultūras nozares ļaudis, bet “Vēverīšas”

kopā ar “Senās klēts” meistarēm rādīja tautastērpus. ““Vilki” spēlēja. Tas bija krāšņs uzvedums, un mūsu darinātos 11 Vidzemes tautastērpus ne viens vien ieraudzīja pavisam citādus,” domās dalās audēja.

Interesi par tautastērpiem apliecina arī fakts, ka lietišķās mākslas gadatirgos apmeklētāju nekad netrūkst. “Šogad pabijām Lineburgā, Ahimā, Tartu, Tallinā. Un visur bija liela interese. Atlika vien iesēsties stellēs un aust, lai cilvēki sastātos apkārt, skatītos un gribētu paši pamēģināt,” stāsta audēja.

Vērtīgas atziņas atvestas no starptautiskās konferences “Living Folk Costume” Tartu, kurā piedalījās astoņu valstu meistari. “Tā tikai mums šķiet, ka latviešu tautas tērpi ir atšķirīgi no citiem. Igauņiem ir tādas pašas jostas, arī brunčiem svītru salikumi ļoti līdzīgi. Nākas pat zīlēt, vai tie igauņu vai latviešu. Palamusē demonstrējām jostas. Igauņi pirka kā savas. Pienāca klāt norvēģiete un priecājās – redz, jūs mūsu jostu aužat,” iespaidos dalās Dagnija Kupče. Viņa arī uzsver, ka konferencē atzīst – lietišķās mākslas meistariem jāizmanto muzeju bagātības, lai ne tikai darinātu autentiskus tērpus, bet arī radītu ko jaunu, piemēram, mēteļus, jakas.

Jau divus gadus “Vēverīšām” kopā ar vēl citiem Latvijas amatu meistariem “Rīgas pasāžā” Meistaru ielā ir savs stends. Tajā ik dienu iegriežas tūristi, arī rīdzinieki. “Ārzemniekiem ir ļoti liela pietāte pret mūsu tradicionālo tautas mākslu. Dažu dienu te iegriežas pat desmit tūristu grupas no dažādām pasaules zemēm un meklē ko mums raksturīgu, lai aizvestu mājās,” domās dalās Dagnija Kupče.

Dagnija kopā ar audējām un Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra speciālistēm sarīkoja pirmo Voldemāra Cīruļa piemiņas balvas latviešu tautastērpu izstādi – konkursu. Izstādē meistari priecēja

ar 36 tautas tērpiem no visiem Latvijas novadiem. Visu vasaru šī izstāde bija ekskursantu iecienīta. Daudzi no šiem tērpiem būs skatāmi Dziesmu svētku lielajā izstādē. “Esam saņēmušas Kultūrkapitāla fonda finansējumu, lai sadarbībā ar centru izdotu grāmatu par Piebalgas novada tautastērpiem. Jau notikusi fotosesija. Tuvākajā laikā Kaudzīšu muzejā būs filmēšana, kur pa solim vien rādīsim, kā izšūt Piebalgas blūzes, kādi ir brunči, jostas. Piebalgas blūzes ir ļoti sarežģītas. Grāmatā viss tiks aprakstīts, klāt būs metodiskais materiāls,” tā Dagnija un teic, ka tas ir turpinājums iesāktajam darbam Piebalgas novada tautas tērpu izpētē un darināšanā. Vecpiebalgas audēju radītā ziemas tautastērpu kolekcija atzinīgi novērtēta un apbrīnota ne tikai Latvijā. Tagad audējas ar Kultūrkapitāla fonda finansējumu darinās vasaras tērpus.

“Vēverīšas”, Vecpiebalgas audēju kopas meistares, strādā, gūstot prieku no darāmā. Vasarā atkal būs ko rādīt gan pašu ļaudīm, gan viesiem no tālām pasaules malām. “Mums taču ir ar ko lepoties. Nav prāta darbs to turēt pūra lādē,” saka Dagnija Kupče.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bauda kompāniju un jauku noskaņu

00:00
24.12.2025
11

Cēsu Invalīdu biedrība aizvadījusi Ziemassvētku pasākumu, gan pārrunājot biedrības turpmāko darbību, gan ar Saeimas deputāti risinot biedriem aktuālos jautājumus, gan klausoties dalībnieces Daigas iespaidos par Sicīliju. Iedvesmojošu koncertu sniedza cēsnieks mūziķis Rihards Saule. Un arī pēc koncerta sanākušie nesteidza prom, bet pie svētku galda turpinājās sarunas, joki un smiekli. Biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Balodis atzina, […]

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
18

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
125

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
192

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
72

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
72

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
20
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
53
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi