Baltijas jūras valstu Pilsētu savienība otro reizi pamanījusi un augstu novērtējusi kultūras dzīves norises Cēsīs, piešķirot starptautisku balvu.
Cēsis un Rīga
šonedēļ bija izraudzītas arī par tikšanās vietu Baltijas Pilsētu savienības kultūras komitejas gada noslēguma konferencei. Somijas, Dānijas, Zviedrijas, Polijas, Latvijas pilsētu pārstāvju klātbūtnē tika sumināti Baltijas Pilsētu savienības Gada balvas kultūrā laureāti. Balva piešķirta divām pilsētām – Cēsīm un Tartu – par kopīgi iecerēto projektu “Mākslinieki un radošie uzņēmēji reģionālai attīstībai”.
Pilsētu savienības kultūras komitejas vadītāja, dāniete Lone Leta Larsena
pateicās latviešiem un igauņiem par idejām un prasmi divām kaimiņvalstu pilsētām sadarboties, lai vairotu mākslinieku
lomu un ietekmi vietējā
sabiedrībā. Komiteja
cildināja to, kā, iesaistoties Cēsu un Tartu māksliniekiem, abas pilsētas ieguvušas jaunas
radošas ierosmes, turklāt ne tikai kultūrā, arī
vides un sociālo problēmu risinājumiem.
Aizvadītajā gadā Cēsu kultūras dzīvē igauņu klātbūtne, arī radošā konkurence, Cēsīs patiešām bija redzama. Pavasarī viduslaiku dienā Cēsu pils pakājē uzstājās Tartu senās mūzikas ansamblis, pilsētas svētku tirdziņā bija jūtama igauņu amatnieku klātbūtne, vasaras sākumā vecpilsētā plenēru sarīkoja Tartu Mākslas skola, vēl pēc laika Cēsīs notika arī
profesionālo mākslinieku plenērs, namu skatlogos, pagalmiņos bija skatāma izstāde, kā latvieši un igauņi zīmējuši Cēsis. Vasaras vidū Rožu laukumā aizraujošu muzikālu sacensību sarīkoja Cēsu un Tartu pūtēju orķestri, vēl pēc nedēļas kaismīgi džezu spēlēja igauņu kvartets. Savu roku un idejas igauņi pielikuši, kopā ar starptautiskā jauno arhitektu plenēra dalībniekiem lauzot Cēsīs galvas, kā iedvest jaunu elpu vecpilsētas dzīvei.
Līdzīgu māksliniecisko “uzlidojumu” no latviešiem sagaidījuši Tartu iedzīvotāji. Īpaši tas sakāms par viduslaiku pilsētu savienībai, pazīstamai kā Hanzas savienībai, veltītajiem svētkiem. Uz
Tartu no Cēsīm devās tautas deju ansambļa dalībnieki un amatnieki.
Pilsētniekiem mazāk redzams, bet
nākotnē droši vien būs izjūtams, ko igauņu un latviešu mākslinieki smēlušies semināros par
dažādām tēmām,
arī to, kā māksliniekiem veidot savu biznesu, veicināt radošās industrijas.
Pilsētas šķir 175 kilometri, bet
māksliniekiem, kultūras organizācijām un mākslu skolām sadarbības iespējas paver internets,
ļaujot sazināties un kopīgus plānus veidot virtuālā vidē.
Pavasarī atkal būs starptautiskais projekts. Tā vadītāja Ilona Asare stāsta, ka
iecerēts abu pilsētu vietējai varai iesniegt mākslinieku izstrādātas rekomendācijas, kā Cēsīs un Tartu vēl vairāk veicināt radošas pilsētvides veidošanos.
Baltijas Pilsētu savienībā Latvija ir pārstāvēta ar septiņām pilsētām, galvenokārt lielākajām. Mazākās ir Tukums un Cēsis, kuras ir
ļoti ieinteresētas starptautisku sakaru veidošanā. Cēsis, tikko iestājušās savienībā, pirmās no latviešiem uzreiz tika pie Pilsētu savienības balvas kultūrā. Tā tika pasniegta 2006. gada nogalē par Cēsu 800. jubilejas vērienīgajām svinībām.
Baltijas Pilsētu savienības kultūras komiteja konferences dienu Cēsīs noslēdza ne vien ar balvu pasniegšanu, bet arī ar komplimentiem latviešu radošajām izpausmēm, kuras novērojuši Rīgā, galvenokārt Bolderājas mūzikas un mākslas skolā, Cēsīs, iepazīstoties ar Jaunās pils restaurāciju un izdomas pilno muzeja jaunās ekspozīcijas veidošanu. To, ka arī latvieši, kas pēc profesijas nav mākslinieki, ir gatavi iesaistīties radošu ideju īstenošanā, viesiem apliecināja piemērs par Cēsu vecpilsētas namu stāstiem – ilūzijas radīšanu, ka simtgadīgie nami spēj runāt ar ikvienu, stāstot par vēsturi un cilvēkiem, kuri Cēsīs reiz dzīvojuši.
Tā kā katrai pilsētai – Cēsīm un Tartu – piešķirti 1500 eiro jaunu kultūras iniciatīvu atbalstam, tad sekos jaunas idejas.
Mairita Kaņepe
Komentāri