Cēsu vecpilsētā šonedēļ vairāk nekā citkārt dzirdama krievu valoda, redzamas mašīnas ar Krievijas numuriem.
Kaimiņvalstī, austrumos no Latvijas, rit desmit dienu ilgas brīvdienas, un diezgan daudzi tās izmanto ceļošanai. Tūkstošiem Krievijas pilsoņu atbraukuši, lai
Jauno gadu sagaidītu eiropeiskajā Latvijā. Daļa vēl tikai gatavojas atbraukt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā apceļotu Latviju.
“Lai nosvinētu pareizticīgo Ziemassvētkus, gatavojas atbraukt mūsu pastāvīgie vasaras klienti, viņi jau augustā rezervēja istabas,” stāsta viesu nama “Kārļamuiža” saimniece Baiba Stepiņa un piebilst, ka viesiem negaidīti nācies panervozēt, jo novembrī izrādījies, ka uz vilcienu “Maskava – Rīga” janvāra sākumam vairs nav
biļešu. “Vakar televīzijā skatījos ziņas, un tur rādīja, ka starptautiskajam ekspresim pievienoti papildu vagoni. Jācer, ka mūsu klienti tomēr
dabūjuši biļetes uz vilcienu, vismaz nav zvanījuši, ka nebūs.”
Gadu mijas sagaidīšanai visu “Kārļamuižas” viesu namu bija kopīgi rezervējušas desmit ģimenes no Pēterburgas. Jaungada naktī atbraucēji rīkojuši karnevālu ar teatralizētiem priekšnesumiem, bet Jaungada pirmajās dienās devušies ekskursijās uz Cēsīm, Rīgu, Siguldu. Nākamajās dienās šos ciemiņus viesu namā nomainījuši maskavieši, pleskavieši vēl citu Krievijas pilsētu iedzīvotāji. “Kārļamuižā” pieņemts ārzemju ciemiņus sagaidīt ar paceltu attiecīgās valsts karogu. No gadu mijas tas nemainīgi ir Krievijas karogs.
Atkusnis krietni pabojājis iecerētos ziemas priekus pie dabas Gaujas krastā tūristiem no Maskavas un Pleskavas, kas rezervējuši kempinga mājiņas slēpošanas trases “Ozolkalns” pakājē. “Taču slēpotāji,
koriģējuši savu
brīvdienu plānus, devās ekskursijās uz Cēsīm un Siguldu, aizbrauca uz Rīgu iepirkties,” stāsta slēpošanas trasē ziemas sezonā atvērtā “Kalna krodziņa” saimniece Jolanta Sausiņa. “Pārbraukuši no ekskursijām, krievu tūristi krodziņā vēlas baudīt kā latviešu ēdienus, tā sātīgas zupas un gaļas ēdienus. Tas viss atrodams jaunajā ēdienkartē, to ziemai sagatavojām trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Nāks vasara, būs arī vācu valodā. No pieredzes zināms, ka vācieši ziemā uz Latviju ceļojumos nedodas,” stāsta J.Sausiņa. Viņas novērojumi liecina, ka gada pirmajā nedēļā un pašā gadu mijā tūrisma uzņēmējiem darba tagad netrūkst, jo ciemiņu no Krievijas ierodas aizvien vairāk. Uzņēmēja spriež, ka šo faktu jāņem vērā arī pašvaldību muzeju darbiniekiem, pagarinot muzeju darba laiku atbilstoši “karstākajam” pieprasījumam.
Atminoties pagājušā gada 2. janvāri ar Krievijas ekskursantu necerēti lielo pieplūdumu Cēsu pilsdrupās, Cēsu Tūrisma informācijas centrā šim janvārim
gatavojušies īpaši. Apkārtējiem viesu namiem, Latvijas tūrisma aģentūrām laikus izsūtīta informācija, kad krieviski runājoša gida pavadībā būs ekskursijas pilsdrupās,
muzejā Jaunajā pilī, pastaigas lukturu gaismās pa Cēsu vecpilsētu. Sagatavotas arī teatralizētas ekskursijas ar leģendu stāstīšanu, kas īpaši varētu interesēt ģimenes ar bērniem. Šogad
2. janvārī vien kādu no šīm iespējām izmantot ieradās vairāk nekā 200 tūristi no Krievijas.
Maskavieši Natālija un Sergejs Parškoni, satikti pie Cēsu pilsdrupām, “Druvai” pastāstīja, ka ar ieceri garajās brīvdienās apmeklēt Latviju ir ļoti apmierināti. Lielisku iespaidu uz viņiem atstājis Jaungada salūts Daugavas krastā Rīgā – “vairāk uguņu nekā Maskavā un vēl mūzikas pavadībā”. “Ļoti eiropeiskas un reizē arī radnieciskas sajūtas pārņem Latvijā, jo apkalpojošais personāls prot brīvi runāt krievu valodā,” slavē Natālija un Sergejs. Būdams pēc profesijas pavārs, kuram darbs vienā no Maskavas restorāniem, Sergejs atzinīgi novērtē ēdienu kvalitāti, latviešu nacionālo
virtuvi, cenas, kas ir krietni zemākas nekā Maskavā. Arī tas, ka Latvijā benzīns ir teju pusotras reizes dārgāks, atbraucējiem no Maskavas neliekas nekas īpašs. “Toties benzīns ir daudz labākas kvalitātes. Latvijā ielēju bākā un uzreiz jutu, kā mašīna vieglāk iet,” saka Sergejs, kurš tūkstoš kilometru ceļā no Maskavas bijis pie stūres. Parškonu pāris Jaungada ceļojumā uz Latviju aicinājuši līdzi arī draugus, uzsverot, ka ceļš nav tāls, nieka tūkstoš kilometru, un vīzu iegūšana nav grūta, jo Latvija pret ceļotājiem no Krievijas izturas ļoti lojāli, bet draugiem šajā gadu mijā nav bijusi ceļošana prātā, jo ģimenē gaidāms pieaugums.
Taču to, ka Latvija arvien vairāk viesiem no Krievijas šķiet pievilcīga Jaungada garo brīvdienu aizpildīšanai, pirms gadu mijas liecinājušas automašīnu garās rindas pirms robežas šķērsošanas. Parškoni
Terehovas robežkontrolē nonākuši pēc desmit stundu ilgas gaidīšanas rindā, bet citi
tautieši, kas braukuši no Pēterburgas, rindā gaidījuši 12 stundas.
Mairita Kaņepe
Komentāri