Pagājušajā gadā Latvijā apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 6,4%, šā gada sākumā sasniedzot 1,234 miljardus latu, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.
No apgrozībā esošās skaidrās naudas 1,161 miljards latu jeb 94% kopējā skaidras naudas apjomā ir banknotes un 73,5 miljoni latu jeb 6% ir monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas piecu latu naudas zīmes veido 6,8%, 10 latu naudas zīmes – 6,5%, 20 latu – 54,9%, 50 latu – 8,1%, 100 latu – 16,2%, 500 latu – 7,5%.
Savukārt no monētu kopsummas divu latu monētas veido 12,2%, viena lata monēta – 54%, 50 santīmu monēta – 12,3% no monētu kopsummas, 20 santīmu monētas – 7,1%, citas monētas ir 0,8% līdz 4,3% katrs nomināls, informē centrālā banka.
Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir piecu, 10 un 20 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. 20 latu banknošu ir 31,8 miljoni, piecu latu banknotes – 15,7 miljoni, 10 latu banknotes – 7,5 miljoni, 50 latu banknotes – 1,9 miljoni, 100 latu banknotes – 1,9 miljoni un 500 latu banknotes – 174 100.
Apgrozībā visvairāk ir maza nomināla monētas: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir attiecīgi 191,2 miljoni un 129,8 miljoni, bet 50 santīmu monētas ir 18,2 miljoni, viena lata monētas – 39,7 miljoni, divu latu monētas – 4,5 miljoni gabalu.
Gada laikā 500 latu un 10 latu naudas zīmju daudzums apgrozībā ir samazinājies attiecīgi par 8,2% un 2,2%. Citu nominālu banknošu, kā arī visu nominālu monētu daudzums apgrozībā ir palielinājies. Visvairāk jeb par 9,9% palielinājies piecu latu banknošu apjoms apgrozībā. 20 latu banknošu apjoms apgrozībā kāpis par 9%, 100 latu – par 10%. Monētām vislielākais pieaugums ir viena lata monētām – pieaugums par 12,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada nogali.
Latvijas Banka laiž apgrozībā naudu ar Latvijas kredītiestāžu starpniecību, un tieši tās, ņemot vērā savu klientu pieprasījumu, izvēlas banknošu un monētu nominālvērtību. Tātad apgrozībā nonāk tās naudas zīmes, kurām priekšroku dod noguldītāji, firmas, valsts iestādes un citi banku klienti, skaidro centrālā banka.
Latvijas Banka norāda: runājot par naudu kā ekonomisku kategoriju, visbiežāk ar to saprot tieši skaidro naudu apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs. Tā ir viena no apgrozībā esošās naudas jeb plašās naudas sastāvdaļām – vēl plašajā naudā ietilpst banku piesaistīto noguldījumu summa.
Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kurās skaidro naudu izmanto visai plaši, proti, ap 12-15% no plašās naudas. Līdzīgs skaidrās naudas izmantošanas līmenis kā Latvijai ir citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs.
Bezskaidrās naudas norēķinu attīstība – banku un mazumtirdzniecības karšu, elektronisko, interneta un citu bankas pakalpojumu izmantošana – aizvien samazina skaidrās naudas lomu kopējā naudas apritē. Vēl pirms desmit gadiem skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā Latvijā pārsniedza 30%, norāda Latvijas Banka.
NOZARE.LV
