Pērn Latvijā oficiāli reģistrēti 30 cilvēku tirdzniecības upuri un aptuveni četras reizes ir pieaudzis to cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits, par kuriem informāciju snieguši Latvijā dzīvojošie cilvēki, liecina biedrības “Patvērums “Drošā māja”” apkopotie dati.
No pērn identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem pieci cietušie bijuši vīrieši, bet 25 sievietes. Biedrības dati liecina, ka 16 personas cietušas no fiktīvām laulībām, septiņas no piespiedu darba, bet vēl septiņas no seksuālas ekspluatācijas.
Savukārt kopumā 2012.gadā pēc atbalsta telefoniski, elektroniski un klātienē biedrībā cilvēki vērsušies 106 reizes.
Biedrības vadītāja Sandra Zalcmane norāda, ka pērn būtiski pieaugusi sabiedrības līdzdalība cīņā ar cilvēku tirdzniecību, jo iepriekšējos gados par cilvēku tirdzniecības gadījumiem ziņojušas galvenokārt Latvijas vēstniecības ārvalstīs vai Latvijas policija.
Zalcmane stāsta, ka visaktīvāk par cilvēku tirdzniecības gadījumiem ziņojuši iedzīvotāji no Rīgas, Rēzeknes, Liepājas, Daugavpils un Valmieras. “Apkopojot datus, mēs redzam, ka visvairāk par gadījumiem ziņojuši iedzīvotāji tieši no tām pilsētām, kurās no 2012.gada augusta līdz šā gada februārim noritēja preventīvā kampaņa “Pārdota brīvība”. Manuprāt, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cilvēki ir vairāk informēti par dažādām cilvēku tirdzniecības formām, prot tās saskatīt un aktīvāk ziņo par nelaimē nonākušajiem,” saka Zalcmane.
Biedrības vadītāja norāda, ka, pateicoties informatīvajām kampaņām, piecas Latvijas pašvaldības, kurās kampaņas laikā notika semināri, daudz nopietnāk ir pievērsušās problēmas risināšanai, jo ir izveidots starpinstitūciju sadarbības modelis cilvēku tirdzniecības gadījumu novēršanai. Tas nozīmē, ka tādas pašvaldību institūcijas kā, piemēram, skola, sociālais dienests, policija, bāriņtiesa savstarpēji sadarbojas šī mērķa sasniegšanai.
Arī Latvijas vēstniecības Īrijā padomniece Vija Buša uzskata, ka informatīvo kampaņu rezultāti attiecībā uz cilvēku tirdzniecības prevenci ir nenoliedzami. “Tomēr kopumā preventīvais darbs Latvijā aizvien vēl ir nepietiekamā līmenī, jo vēstniecības pieredze rāda, ka potenciālie upuri nespēj patstāvīgi izvērtēt iespējamību realitātē saskarties ar cilvēku tirdzniecību un izvairīties no iesaistes fiktīvajās laulībās un citās šīs verdzības formās,” akcentē Buša.
Buša cer, ka preventīvais darbs Latvijas pusē tiks turpināts un aizvien vairāk iedzīvotāju apzināsies cilvēku tirdzniecības problēmu un tās sekas.
Kā norāda biedrības konsultante un kampaņas “Pārdota brīvība” koordinatore Rasa Saliņa, pagājušā gada laikā ievērojami attīstījusies biedrības sadarbība cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā ar Latvijas vēstniecībām ne tikai Īrijā, bet arī Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā, Grieķijā un Krievijā. Arī Lietuvas un Igaunijas institūcijas izrādījušas interesi par Latvijas darbu cīņā ar cilvēku tirdzniecību, 2012.gadā uzaicinot “Patvēruma “Drošā māja”” speciālistus informācijas apmaiņas vizītēs uz kaimiņvalstīm.
Kā ziņots, valsts palīdzība ik gadu tiek nodrošināta 12 cilvēku tirdzniecības upuriem gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Ņemot vērā tendenci cilvēku tirdzniecības upuru skaitam pieaugt, valsts 2012.gadā novirzījusi papildu finansējumu 42 912 latu apmērā upuru rehabilitācijai.
Vienīgā iestāde, kas patlaban ieguvusi tiesības šo pakalpojuma sniegšanai, ir biedrība “Patvērums “Drošā māja””.
LETA
Komentāri