Pirms gada Gaujas Nacionālā parka klasterī apvienotās pašvaldības atzīst, ka kopīgā plāna izstrādāšana un realizēšana tūrisma attīstībai un reklamēšanai bijusi veiksmīga visām iesaistītajām pusēm. Pašvaldības to dēvē par veiksmes stāstu.
“Būtībā, tas ir reģionālais veiksmes stāsts, jo esam izveidojuši vienīgo klasteri, kas atrodas ārpus Rīgas,” sacīja Siguldas tūrisma attīstības aģentūras direktore Laura Konstante. Viņa norādīja, ka klasteris uzskatāms par veiksmes stāstu arī tāpēc, ka jau pašlaik tas vienam mērķim apvieno deviņas pašvaldības, aptuveni 60 uzņēmējus, arī loģistikas sadarbības partnerus – pasažieru vilcienu un CATA autobusus. Atbalsts projektā tiek saņemts arī no Vidzemes augstskolas, kas palīdz ar pētniecisko un datu bāzi.
Līgatnes kultūras un tūrisma centra vadītāja Inese Okonova aģentūrai LETA sacīja, ka projektā katra pašvaldība ir ieguldījusi daudz darba un aizvadītais gads veltīts, plānojot un apzinot visas ieinteresētās puses. “Savukārt šogad jau varam ar skaidru stratēģiju, vienotu vārdu un zīmolu doties pie potenciālajiem tūristiem un uzrunāt viņus,” skaidroja Okonova.
Līgatnes tūrisma centra vadītāja Liene Bērziņa atzīst, ka līdz šim izdarīts ļoti daudz – iepriekšējā gadā bijušas aptuveni 12 starptautiskas izstādes, kurās klasteris uzrunājis potenciālos tūristus, savukārt šogad plānotas 14 izstādes. Izveidota tūrisma karte, informatīvie materiāli sagatavoti jau 14 valodās. Kā norāda Bērziņa, izdevumi tūrismam nav samazinājušies, bet piedāvājums un apjoms ir ievērojami palielinājies.
Klasteris uzskatāms par veiksmes stāstu arī tāpēc, ka tajā ir izdevies aptvert daudz plašāku potenciālo mērķauditoriju. “Vienai pašai pašvaldībai jau nebūtu jēgas braukt kaut kur un piedalīties izstādē, bet, kopā startējot, tūristiem jau ir interesanti – daudz vairāk iespēju, ko apskatīt, līdz ar to arī daudz vairāk iespēju, kas viņu piesaistīs,” norāda Cēsu Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Andra Magone.
Arī Amatas novada TIC projektu koordinatore Valda Malceniece atzīst, ka šādā sadarbības modelī starptautiskai auditorijai ir vieglāk pastāstīt, kur atrodas Gaujas Nacionālais parks, nekā to darītu katra atsevišķā pašvaldība.
Kā lielāko izaicinājumu pašvaldības norāda sastrādāšanos. “Strādāt vienam kopīgam, nevis katrs savam mērķim. Galu galā katra vietējā uzņēmēja interesēs ir, lai tūristi šeit brauktu un paliktu ilgāk, bet statistika rāda, ka 80% tūristu brauc uz Rīgu, un, ja arī izbrauc ārpus Rīgas, tas parasti ir uz vienu dienu un atkal viņi ir atpakaļ galvaspilsētā,” aģentūrai LETA pastāstīja Konstante.
LETA jau ziņoja, ka tieši pirms gada parakstīts līgums starp sešām Vidzemes pašvaldībām – Cēsīm, Amatu, Līgatni, Pārgauju un Valmieru – un Dabas aizsardzības pārvaldi par ilgtermiņa sadarbību tūrisma nozarē un Gaujas Nacionālā parka teritorijas kā tūrisma galamērķa attīstību.
Šī gada sākumā klasterim pievienojušās arī Krimuldas, Kocēnu un Priekuļu novada pašvaldības. Ja par pievienošanos projektam izdosies vienoties arī ar Inčukalna novada pašvaldību, tad klasterī darbosies visas pašvaldības, kas atrodas GNP teritorijā, atklāja Konstante.
Vienošanās tika noslēgta, lai stiprinātu jau esošās sadarbības iestrādnes, kā arī attīstītu jaunas iespējas reģiona tūrisma uzņēmēju atbalstam, jauno tūrisma speciālistu izglītošanai un veicinātu mārketinga aktivitātes caur dažāda veida kopīgiem projektiem, tajā pašā laikā neaizmirstot par saudzīgu apiešanos ar Gaujas Nacionālā parka dabas resursiem un rūpēm par to saglabāšanu.
Gaujas Nacionālais parks ir viens no senākajiem un atpazīstamākajiem Latvijas tūrisma galamērķiem, ko gadā apmeklē vairāk nekā miljons tūristu. Tomēr, lai parka teritorijā palielinātu tūristu uzturēšanās laiku un pilnvērtīgi izmantotu tā potenciālu, starptautiskajos tirgos nepieciešams kopīgi popularizēt šo daudzveidīgo tūrisma piedāvājumu, vienlīdzīgi akcentējot ne tikai pilsētas, bet arī lauku teritorijas.
LETA
Komentāri