Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Amatciemā katru gadu tiek pārdoti aptuveni 20 īpašumi

Druva
08:54
08.02.2013
49

Privātmāju ciematā Amatciems Amatas novadā līdz šim jau ir pārdoti 110 zemesgabali, uz kuriem uzbūvētas 100 mājas. Turpmākajos gados gadā pārdoto īpašumu skaits varētu svārstīties ap 20 īpašumiem gadā, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” apgalvoja Amatciema projekta īstenotājs Aivars Zvirbulis jeb Čiris.

Kopumā Amatciemā līdz šim jau ir notikuši 133 darījumi, bet pārdoti ir 110 zemesgabali. Skaita atšķirība skaidrojama ar to, ka notika otrreizējais tirgus un zemesgabali tika pārpārdoti tālāk. Kustība notiek visu laiku, daži īpašnieki pārdod īpašumus tāpēc, ka ir laba cena, citi maina dzīvesveidu, vai arī ir citi iemesli, skaidroja Zvirbulis.

2003.gadā notika pirmie darījumi – tika pārdoti pirmie 12 zemesgabali. Viena hektāra zemesgabala cena Amatciemā toreiz bija 30 000 latu. Patlaban zemesgabals kopā ar pabeigtu māju Amatciemā maksā aptuveni 500 000 eiro (350 000 latu), bet vienu hektāru liels zemesgabals ar visām komunikācijām ap 250 000 eiro (175 000 latu), liecina informācija Amatciema mājaslapā.

“2003.gadā jau bija sakustējies hipotekārās kreditēšanas tirgus, un desmit zemesgabalus nopirka starpnieki. 2005.gadā visus šos zemesgabalus no starpniekiem atpirkām, un šodien visi zemesgabali jau sen ir mainījuši īpašniekus,” sacīja Zvirbulis.

Viņš informēja, ka 2004.gadā bija divi darījumi, 2005.gadā – astoņi, bet pagaidām vislielākais darījumu skaits ir bijis 2006.gadā – 25 darījumi. 2007.gadā vēl notika desmit darījumi, bet tad nāca krīze, un 2008.gadā bija vairs tikai trīs darījumi.

“Tad bija asins garša mutē, jo bija paņemts astoņus miljonus latu liels kredīts, bet mājas neviens nepirka,” sacīja Zvirbulis.

Jau 2009.gadā darījumi atsākās – tika pārdoti 14 zemesgabali. 2010.gadā notika 23 darījumi, bet tas neparāda reālo situāciju, jo pieci no šiem darījumiem bija banku rīkotas izsoles, kad tika pārdoti iepriekš iegādāti zemesgabali un mājas, kuru īpašnieki vairs nespēja bankām atmaksāt kredītus, skaidroja Zvirbulis.

Tagad darījumu skaits nostabilizējies, un 2011.gadā notika 17 darījumi, bet 2012.gadā – 19 darījumi.

“Patlaban jāspēj nodrošināt aptuveni 20 māju uzbūvēšanu gadā, un tas nemaz nav tik vienkārši. Iepriekš šādi apjomi nebija nepieciešami, jo tad, kad 2004.gadā pārdevu savu guļbaļķu rūpnīcu par diviem miljoniem eiro (1,4 miljoniem latu), darījuma nosacījumi bija tādi, ka puse summas tiek samaksāta naudā, bet par otru pusi tiek uzbūvētas 50 guļbaļķu mājas noteiktās vietās. Tiesa, visas 50 netika uzbūvētas, bet pāri par 40 gan,” skaidroja Zvirbulis.

Jau ziņots, ka līdz šim Amatciemā jau ir ieguldīts 21 miljons eiro (14,7 miljoni latu). Patlaban Amatciemā jau ir uzbūvētas 100 mājas, katrai no tām ir īpašnieks. Aptuveni pēc 20 gadiem ciematā būs jau vismaz 500 mājas un šī ciemata koncepcija būs prece, ko piedāvāt pasaulei, prognozēja Zvirbulis.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
28

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
166

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi