Vecpiebalgas audēju kopas sievas aizvadītajā sestdienā darīja ko neierastu. Nevis sēdās stellēs un auda, bet no liela pašu austa linu auduma baķa piegrieza blūzes un mācījās
tās sašūt.
“Esam izveidojušas Piebalgas ziemas tautas tērpu kolekciju. Bet Piebalga taču ir slavena ar saviem linu audējiem. Baķiem vien tie tika vesti uz Pēterburgu. Un vasarā piebaldzēni vilka mugurā linu apģērbu,” stāsta kopas vadītāja Dagnija Kupče. Viņa arī atklāj, ka tieši marta saulē piebaldzietes likušas sniegā balināties dreļļus un palagus.
“Gribam iemācīties sašūt Piebalgas blūzi. Tas, izrādās, nemaz nav tik viegli,” bilst pieredzējusī audēja un tam piekrīt kopas dalībnieces. Toties visas ir lepnas, ka būs ne tikai pašu austi brunči, lakati, jostas, bet arī blūzes.
Vecpiebalgas audējas darinās 12 blūzes. Kā tās top, tiek uzņemts filmā, tā noderēs katrai, kura gribēs tikt pie Piebalgas blūzes. Lai gan šķiet, ka tāds nieks vien ir darināt pogas, bet arī tas ir laikietilpīgs un piņķerīgs darbs. “Šī vasara būs svētkiem bagāta, kad varēsim uzvilkt goda tērpus – Dziesmu svētki, festivāls Vecpiebalgā,” saka Dagnija Kupče.
Piesaistot finansējumu projektos, sadarbojoties ar tautas lietišķās mākslas speciālistiem, vecpiebaldzietes arī raksta grāmatu par Piebalgas aušanas tradīcijām, tehniku no senlaikiem līdz mūsdienām.
“Daudzi droši vien būs pārsteigti, uzzinot, ka Sanktpēterburgā muzejā ir ļoti daudz Piebalgas tautas tērpu. Etnogrāfe Aija Jansone atradusi daudz interesanta, var pat teikt – neparasta,” stāsta Danija Kupče. Tā vecpiebaldziešu rokās nonākusi līdz šim neredzēta josta. Tiek arī apgāzts mīts, ka Piebalgas tautastērps ir tikai brunči un blūze. Muzejā glabājas kārtīga piebaldzietes jaciņa.
“Kāpēc mums nav tādu paraugu? Iemesls ir ļoti praktisks. Ērts ikdienas apģērbs tika novalkāts. Skapī glabāja goda drēbes, savu reizi nolika to, kas varbūt nepatika. Tā secinu, jo pēc muzeja parauga uzšuvu vīriešu kreklu. Katrs, kurš to pielaikoja, nejutās ērti, tas nepatika. Tāpēc arī saglabājās,” domās dalās Dagnija Kupče un uzsver, ka Vecpiebalgas audēju kopa, darinot tautastērpus, vadās pēc zinātniskiem priekšrakstiem. “Tas ir gan grūti un sarežģīti, gan interesanti. Kad jau šķita, ka par novada tautastērpiem zinām līdz sīkumiem, kaut bieži vien radās praktiski un loģiski jautājumi par to valkāšanu, atklājas negaidīti pārsteigumi, kas dod atbildes par nezināmo,” saka pieredzējusī audēja.
Sarmīte Feldmane
Komentāri