Šī noteikti deju kolektīviem ir pati saspringtākā nedēļa pirms gaidāmajiem Dziesmu un Deju svētkiem. Sestdien jāstājas žūrijas priekšā, kas lems, vai dejotāji tiesīgi būt tik gaidīto svētku dalībnieku vidū.
“Esam daudz strādājuši. Repertuārs ir pietiekami sarežģīts, plašs un grūts, lai tikai ar pamatīgu darbu varētu to apgūt, ” atzīst Cēsu deju apriņķa virsvadītāja
Iveta Pētersone – Lazdāne. To saka arī ikviena kolektīva dejotāji un vadītāji. Daudzas brīvdienas pavadītas mēģinājumos uz skatuvēm savos kultūras namos, kopmēģinājumos un koncertos. Pēdējā mēnesī daudzviet notikuši deju kolektīvu koncerti. Tajos skatītāju priekam izdejotas Deju svētku dejas, pieslīpētas katras nianses.
Pirms nedēļas no agra rīta līdz vēlam vakaram Priekuļu vidusskolas sporta zālē visu grupu dejotāji izdejoja svētku repertuāru. “Esmu gandarīta par to, ko kopmēģinājumā
izdarījām. Gaisotne bija ļoti pozitīva, dejotāji atvērti. Tādā gaisotnē sen nebija bijusi laime strādāt. Īpaši jau E grupas dejotāji – viņi saprata katru žestu,” pastāsta virsvadītāja un
uzsvēra, ka šonedēļ visi kolektīvi strādā, īpašu uzmanību pievēršot mākslinieciskām niansēm.
Tikai šosezon darbu sāka deju kolektīvi Raunā un Nītaurē. “Dejotāji ir vidusskolas absolventi, kuri kādreiz dejojuši. Mēģinām brīvdienās. Tie ir tie, kam patīk dejot un kuri zina, kādas emocijas var gūt svētkos,” stāsta deju kolektīva “Šurumburums” vadītāja Lilita Jansone. Nītaurē jauniešu deju kolektīva nav bijis daudzus gadus. Kā atzīst Lilita, nebija iespējams tādu izveidot. Uz kādiem iepriekšējiem Deju svētkiem gribējis nokļūt vidusskolēnu kolektīvs. “To mēs visi vēl tagad atceramies. Skatē nodejojām, ieguvām augstus punktus, bet mums pateica, ka nekur nebrauksim, jo dejotāji ir par jauniem,” atceras vadītāja. Viņa atzīst, ka, protams, ir liela atšķirība, ko var nodejot jauniešu deju kolektīvs, kura dalībniekiem ir 20 un vairāk gadu, nekā to var izdarīt skolēni. “Mēs, draugi, gribējām kaut ko
kopā darīt. Brīvdienās atbraucam no Rīgas, satiekamies. Tā izdomājām, ka varētu dejot,” stāsta Kristaps Sloka. Gribētāju pietiek, lai izveidotu kolektīvu. Ar lepnumu Aivars Mačs piebilst, ka dejas iemācījušies, tās nebūt nav grūtas.
Jaunieši ir lepni par sevi un to, ka pārstāv Nītauri.
Tā kā viņi dejojuši no mazotnes, ātri apgūt repertuāru nav nekādu problēmu. Mūsu uzdevums – piedalīties skatē un tikt uz svētkiem Rīgā,” saka Lilita Jansone.
Līdzīgs stāsts ir par Raunas jauniešu deju kolektīvu. Ideja par kolektīva veidošanu brieda jau vairākus gadus. “Jaunieši, kuri kādreiz dejojuši pie Birutas Ceijeres, paši noorganizēja kolektīvu, nokārtoja formalitātes pašvaldībā un mani uzaicināja,” pastāsta kolektīva vadītāja Ilona Klince un uzsver, ka pēdējos mēnešus strādājuši ļoti daudz.
Kolektīvi jau zina, kuras dejas katram būs jādejo skatē. Vēl skaitāmas stundas, lai mēģinātu. “Lielākā daļa kolektīvu vadītāju ar izlozi ir apmierināti. Ja kāds ne – tas jāuzņem ar smaidu un vēl jāpastrādā,” saka Iveta Pētersone – Lazdāne.
Pirmie Deju svētku žūrijas priekšā stājās Rīgas kolektīvi. “Žūrija vērtēja ne tikai kolektīvu tehnisko sniegumu, arī māksliniecisko izpildījumu. Ir taču prieks redzēt, ka dejotājiem patīk tas, ko viņi dara. Ja dejo ar prieku, ja patīk, tad arī skatītāji gūst prieku,” stāsta virsvadītāja. Viņa un kolēģi novērojuši, ka kolektīvos redzami cēli, iznesīgi puiši un vīri. Dejās puiši pāros ir noteicošie, viņiem jādominē, jābūt ar pašapziņu. Un tādi viņi arī ir.
Cēsu deju apriņķa virsvadītāja Iveta Pētersone – Lazdāne arī uzsver, ka skatē dejotājiem ļoti svarīgs ir skatītāju atbalsts. Citādi ir dejot, ja zālē sēž tikai žūrija,
daudz aizrautīgāk, ja tā pilna atbalstītāju.
Cēsu deju apriņķa skatē sestdien
“CATA” kultūras namā piedalīsies četri senioru, desmit vidējās paaudzes un 11 jauniešu deju kolektīvi no astoņiem novadiem.
Skatē kolektīvus vērtēs
Deju svētku lieluzveduma “Tēvu laipas” Goda virsvadītāja, horeogrāfe Ingrīda Edīte Saulīte, Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa, Deju svētku Goda virsvadītāja, horeogrāfe, Deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe Gunta Skuja, Deju svētku virsvadītāji, horeogrāfi Zanda Mūrniece, Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, Rolands Juraševskis.
Sarmīte Feldmane
Komentāri