Divas trešdaļas sieviešu Latvijā plāno ģimenes budžetu, ņemot budžeta plānošanas jautājumus uz saviem pleciem, plānojot kopā ar partneri vai nošķirot savu un kopīgo naudu, secināts “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta pētījumos par naudas lomu kopdzīvē. “Bieži vien sievietes naudas jautājumiem partnerattiecībās piešķir lielāku nozīmi nekā vīrieši, un naudas trūkums sievietēm ir lielāks spriedzes un strīdu iemesls nekā vīriešiem. Tas izskaidro, kāpēc sievietes kopumā ir vairāk tendētas uzņemties ģimenes naudas maka turētājas lomu”, atklāj “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. „Pārskatot Institūta pēdējos gados veiktos pētījumus, ievērojām interesantas dzimumu atšķirības budžeta plānošanas paradumos un uzskatos, ko esam apkopojuši ar mērķi parādīt dzimuma lomu rīcībā ar naudu un katra dzimuma spēcīgās puses ģimenes budžeta sekmīgā plānošanā”, norāda A.Kauliņa.
Par galvenajiem pelnītājiem ģimenē Latvijā tiek atzīti vīrieši – tam piekrīt gan sievietes (51%), gan paši vīrieši (44%). 35% vīriešu uzskata, ka partnere pelna tikpat daudz kā pats, kamēr sievietes ir pieticīgākas pašvērtējumā – tikai 28% sieviešu sevi novērtē kā līdzvērtīgu šajā ziņā. Interesants fakts vērojams, salīdzinot sieviešu un vīriešu atbildes uz jautājumu, kurš attiecībās ir galvenais naudas maka turētājs. 22% sieviešu norāda, ka viņas ir vienīgās ģimenes tēriņu plānotājas, kamēr sievietes noteicošo lomu gatavi apliecināt tikai 9% vīriešu. Ceturtā daļa vīriešu un sieviešu uzskata, ka ir labi informēti par partnera tēriņiem, vienlaikus divreiz vairāk sieviešu atzīst, ka ir slēpušas no partnera savus pirkumus vai patieso pirkuma summu (25% sieviešu un 13% vīriešu). „Iespējams, tas saistīts ar faktu, ka partneri viens otru bieži mēdz kritizēt par naudas tērēšanu, jo viņu uzskati par pareizāko rīcību ar naudu atšķiras – ceturtajai daļai pāru šie ir izteiktākie strīdu iemesli. Turklāt tieši vīrieši biežāk jūtas kritizēti par naudas pelnīšanu un tērēšanu”, stāsta A.Kauliņa. „Interesanti, ka divreiz vairāk neprecēto sieviešu nekā precēto atzīst no partnera atšķirīgus uzskatus par naudas lietām. Vienlaikus – jo lielāki ienākumi uz vienu ģimenes locekli, jo retāki kļūst strīdi par naudu.”
„Savu un ģimenes ienākumu vairošanā sievietes vairāk nekā vīrieši pievērš uzmanību arī to iespēju izmantošanai, kas nav tiešā veidā saistītas ar atlīdzību par darbu – nodokļu atgūšanai, pabalstu saņemšanai un citām līdzīgām iespējām,” stāsta A.Kauliņa. Piemēram, plānojot papildus ienākumus 2013. gadā, salīdzinoši vairāk sieviešu nekā vīriešu min tādus ienākumu avotus kā pārmaksāto nodokļu atmaksu no valsts (attiecīgi 32% un 23%), naudas dāvinājumus (12% un 9%) un pabalstus no valsts vai pašvaldības (8% un 5%). Domājot par veidiem, kā palielināt savus ienākumus, vīrieši salīdzinoši biežāk nekā sievietes rēķinās ar prēmijām, ienākumiem no dažādiem papildus darbiem un ienākumiem no īpašumu pārdošanas un izīrēšanas.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, balstoties uz ilggadēju pieredzi, sekmē iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstību. Institūts regulāri skaidro sabiedrībai dažādus ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītus jautājumus, veic pētījumus un līdzdarbojas atsevišķu valsts politikas jautājumu izstrādāšanā.
Adriāna Kauliņa, “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore
Komentāri