Nesen izskanēja ziņa, ka Latvijā augstos amatos ir vairāk sieviešu nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Mūsu valstī daiļais dzimums ieņem 45 procentus vadītāju amatu.
Latvijā sievietes ir ne tikai lielos amatos, bet arī ir
daudzu uzņēmumu īpašnieces. Statistika liecina, ka no visiem valstī reģistrētajiem uzņēmumiem trešā daļa jeb 33,21 procents pieder sievietēm. Visvairāk šādu uzņēmumu, protams, ir Rīgā, bet analizējot datus Latvijas reģionos, redzams, ka visvairāk uzņēmumu sievietes dibinājušas Vidzemē – kopskaitā 5597. Pēc šiem datiem ekonomikas pētnieki secinājuši, ka Latvijas ekonomikas mugurkauls ir mazais bizness, kuru vada sievietes.
Arī Cēsu pusē sievietes ir aktīvas, vēlas veidot biznesu un to arī īsteno. Biznesa inkubatora “Magnus” vadītājs Agris Lapiņš norāda, ka šajos gados ar biznesa idejām nākuši vairāki simti interesentu, un apmēram puse bijusi sievietes: “Pieredze rāda, ka sievietes biznesā ir piesardzīgākas, viņas vairāk pārdomā savus lēmumus. Arī neatlaidīgākas, ja reiz sākušas, grib ieceri novest līdz galam. Vīrieši ir azartiskāki, viņi var mesties citā idejā iekšā, ja tā šķiet labāka.”
Aptaujātās uzņēmējas atzīst, ka veidot un vadīt uzņēmējdarbību nav grūti, jābūt tikai vēlmei.
“Ja cilvēks
ir uzņēmīgs un grib darīt, nekas nav grūti. It īpaši, ja dari to, kas tiešām patīk,” saka “Calendula” SIA īpašniece Laura Bāliņa. Viņas vadītais uzņēmums nodarbojas ar dabiskās kosmētikas ražošanu un tirdzniecību. Jautāta par sievietes plusiem uzņēmējdarbībā, viņa norāda, ka tā ir elastība un spēja līdztekus skatīt un darīt vairākas lietas: “No tā gan varbūt arī mīnusiņš, ka grūtāk koncentrēties konkrētam galamērķim. Manuprāt, ideālā variantā uzņēmējdarbībā būtu jāstrādā tandēmā vīrietim un sievietei, jo viņi viens otru fantastiski papildina.”
Viņa arī atzīst, ka sievietes intuīcija biznesā noteikti noder, bet viņas
bieži aizmirstot izmantot šo priekšrocību.
Uzņēmuma “Firma Kurmītis”, kas nodarbojas ar celtniecību, īpašniece Diāna Dančauska gan norāda, ka ar intuīciju vien ir par maz, vajadzīga pieredze, sapratne. Visprecīzāk tas esot definēts tādā, šķiet, netulkojamā teicienā krievu valodā, ka sievietēm ir čujs, ņuhs un poņa (nojauta, oža un sapratne).
“Sievietes pluss biznesā pirmām kārtām ir tas, ka viņa ir sieviete. Manuprāt, sievietes ir mērķtiecīgākas nekā vīrieši. Viņas konkrēti izvirza mērķus, ko grib sasniegt, un to arī īsteno,” saka D. Dančauska.
Viesu nama “Andrēni” īpašniece Larisa Krūmiņa atzīst, ka būt sievietei uzņēmējai ir interesanti un radoši: “Protams, jebkura sieviete nebūs uzņēmēja, tāpat kā ne visi vīrieši. Bet ja ir līdera dotības, vēlēšanās darīt, uzdrīkstēšanās un drosme riskēt, viss ir iespējams.”
Biznesā nemitīgi notiek sadarbība ar citiem uzņēmējiem, klientiem, sadarbības partneriem. Uzņēmējas atzīst, ka sievietes statuss sadarbībai netraucē,
neesot gadījies, ka kāds vīrietis negribētu sadarboties vai slēgt līgumu tāpēc, ka viņa ir sieviete.
L. Bāliņa atzīst, ka pirmām kārtām daudz atkarīgs no katra personības: “Nācies secināt, ka sievietēm arī biznesā biežāk raksturīga skaudība, intrigas. Vīrietis darījumus vairāk risina no praktiskā, racionālā viedokļa, ar viņiem var konstruktīvāk kārtot biznesa darījumus. Protams, ja sievietei šajā sadarbībā neparādās emocionālais fons. Ir arī sievietes, kuras biznesā prot emocijas nolikt malā, un ar tādām arī veidojas lieliska sadarbība. Emocijas biznesā neder.”
Arī L. Krūmiņa pārliecināta, ka emocijām biznesā nav vietas, lai gan tas nebūt nenākot viegli: “Svarīgi prast visu sabalansēt, bet tas nāk ar pieredzi. Emocijas var būt pirms vai pēc tam. Ir jāatrod veids, kur tās izpaust. Tās var būt fiziskās aktivitātes vai kāds hobijs, kas palīdz atpūsties, tikt visam pāri.”
D. Dančauska, piekrītot, ka biznesā jānorobežojas no emocijām, citē zināmo teicienu –
jo lielāks mākslinieks, jo lielāka pauze: “Arī biznesā svarīga māka ieturēt pauzi. Jo ir brīži, kad gribas sabļaut, bet tas, kurš spēj ie-turēt šo pauzi, noskaitīt līdz desmit, tas arī ir uzvarētājs.”
Iespējams, sievietei vadīt uzņēmumu celtniecības jomā ir grūtāk, jo no sabiedrības viedokļa tā nav īsti sievišķīga joma. D. Dančauska tam iebilst, norādot, ka tas tikai tāds vecmodīgs stereotips: “Pārējie mani novērtē kā līdzvērtīgu partneri, nesaka, ko tad sieviete zina celtniecībā. Ļoti daudzi vīrieši pat nāk pēc padoma par jomām, kurās esmu spēcīgāka. Katrs jau esam specializējušies, un tās nišas arī īpaši pārzinām. Protams, gadās, ka kādi vecāka gada gājuma vīrieši uzskata, sievietes šajā biznesā neko nezina, bet tie ir izņēmumi.”
Varētu padomāt, ka vēl viens no sievietes plusiem uzņēmējdarbībā ir izskats, sievišķība, varbūt sadarbības partneri var paņemt ar šarmu. L. Bāliņa norāda, ka uz to vien nevar paļauties, vajadzīga arī biznesa kvalitāte: “Ar šarmu vien panākumus negūsi. Protams, par izskatu jārūpējas, bet arī vīrietim biznesā tas ir svarīgs, tāpēc arī šajā ziņā esam līdzvērtīgi.”
Jānis Gabrāns
Komentāri