Vērtējot 26 lielākos pakalpojumu sniedzējus, laikā no 2009.gada līdz 2012.gadam vidējais siltuma tarifs audzis par 14,64%, bet vidējā alga privātajā sektorā – par 2,56%, šodien seminārā “Latvijas pašvaldību siltumenerģētikas bordo krāsa” informēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētniece Jeļena Ziemele.
Lai izstrādātu ierosinājumus, ko darīt, lai tarifus pazeminātu, pētniece kopā ar VASSI profesori Dagniju Blumbergu izvērtējusi vairākus tarifu ietekmējošos faktorus – uzstādīto jaudu un tās efektīvu izmantošanu, kurināmā cenas un īpatsvaru tarifā, kā arī saražotās siltumenerģijas apjomu.
Komentējot jaudas izmantošanu, viņa norādīja, ka koeficientam, rēķinot izmantoto pret uzstādīto, jābūt pēc iespējas tuvāk vieniniekam, jo tad ir mazāki izdevumi nevajadzīgo tehnoloģiju uzturēšanai, augstāks kaltu lietderības koeficients mainīgās slodzēs, zemāks tarifs.
Saskaņā ar 2010.gada datiem tikai septiņiem uzņēmumiem no 26 izdevies pārvarēt 0,8 līmeni, vēl trīs – 0,6, savukārt vidējais līmenis ir 0,4. Lai gan secināts, ka pie vienādas jaudas izmantošanas tarifi ir atšķirīgi, novērota pozitīva tendence, ka, palielinoties jaudas izmantošanas koeficientam, siltuma tarifs samazinās.
Salīdzinot kurināmā veidus, secināts, ka augstāka cena ir katlu mājām ar dabasgāzi, tomēr tendence attiecībā uz jaudas izmantošanu ir līdzīga gan gāzes, gan koksnes gadījumā. Runājot par mazākiem siltumapgādes uzņēmumiem, situācija esot labāka tajos, kuros vidējais līmenis ir 0,6.
Vērtējot kurināmā cenu, Ziemele norādīja: jo lētāks kurināmais, jo mazāks tarifs, lielākas iespējas uzstādīt inovatīvas tehnoloģijas, vairāk līdzekļus ieguldīt energoefektivitātes pasākumos, stabilāks kļūst siltumenerģijas ražošanas bizness.
Attiecībā uz saražotās enerģijas daudzumu viņa minēja, ka tai jābūt lētākai, ja saražo vairāk siltumenerģiju, taču Latvijas siltumapgādes uzņēmumos situācija ir pretēja.
Uz jautājumu, ko darīt, viņa norādīja, ka “rīt uz pusdienlaiku” iespējams atteikties no jebkurām shēmām, izveidot līmeņatzīmes tarifu metodiku, apstiprināt šo metodiku valdības noteikumos. Ziemele skaidroja, ka līmeņatzīmes metode ir matemātiska metode, kas balstās uz konkrētiem darbināšanas parametriem. Pie pašreizējās gāzes cenas līdz 210 latiem par 1000 kubikmetriem līmenis ar koksni darbināmiem katliem varētu būt 35-36 lati par megavatstundu, bet ar dabasgāzi – 41-42 lati par megavatstundu.
“Ludzas bio-enerģijas” valdes loceklis Edgars Vīgants savukārt šodien seminārā stāstīja par iespējām samazināt izmaksas un tarifus, veicot uzlabojumus pārvades sistēmā. To nosaka tādi faktori kā siltumtīklu temperatūru režīms, cauruļu diametrs un garums, siltumnesēja plūsmas ātrums, izolācija, grunts īpatnības, siltumenerģijas patērētāju apbūves blīvums, pieprasītais siltumenerģijas apjoms.
Piemēram, viņš minēja, ka diametri un garumi Latvijā ir ļoti aktuāli, jo vairāku gadu garumā tiek veikta siltumtīklu rekonstrukcija. Augot energoresursu cenām, lielāks uzsvars tiks likts uz enerģijas taupīšanu, nevis lētāku iegūšanu un lielāku tērēšanu, norādīja Vīgants un piebilda: tas nozīmē, ka patērētājs prasīs mazāk enerģijas, bet siltumtrases, kas būvētas pēdējos desmit gados, ir ar pārāk lieliem diametriem un zudumiem.
NOZARE.LV
Komentāri