Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma darbiniece Ilga Kalēja nosūtījusi vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam (RP), izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un Latvijas Pašvaldību savienības vadītājam Andrim Jaunsleinim, kurā paudusi vietējo iedzīvotāju bažas par situāciju ciematā un bijušās Jāņmuižas profesionālās vidusskolas ēku likteni, informēja Kalēja.
Vēstulē pausta neapmierinātība “ar runām par Jāņmuižas profesionālās vidusskolas darbības pārcelšanu uz Priekuļiem ar šī gada 1.septembri”, atstājot neizmantotas vairākas labā lietošanas kārtībā esošas vidusskolas un kopmītņu ēkas, atklāj Kalēja. Viņa arī vākusi iedzīvotāju parakstus profesionālās vidusskolas ēkas atbalstam.
Problēmas rada vairāki jautājumi, stāsta Kalēja. Pirmkārt, par apkuri Jāņmuižā jau vairākus gadus rūpējas tehnikums, nevis novada pašvaldība, kā tam vajadzētu būt. Kalēja vēstulē norādījusi, ka Priekuļu novada pašvaldībai vajadzētu sākt uzņemties šīs rūpes, lai daudziem Jāņmuižas iedzīvotājiem nenāktos baidīties par apkures jautājumu, ja tehnikuma darbība jau ar septembri tiks pārcelta uz Priekuļiem.
Otrkārt, kā norāda Kalēja, jau divus gadus divas četrstāvu dzīvokļu tipa kopmītnes, kas patlaban ir lietošanas kārtībā, netiek apkurinātas, taču, situācijai turpinoties tādā pat garā, tās var kļūt nelietojamas. Tādēļ ir radušās bažas, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt arī Jāņmuižas profesionālās vidusskolas ēku un tās piecu stāvu kopmītņu ēku, ja šīs ēkas vairs netiks izmantotas.
“Jāņmuiža vienmēr ir balstījusies uz mācību iestādi un kopmītnēm – tā ir galvenā pagasta dzīvība, un baidos, ja tā tiks atņemta, tad daudz no Jāņmuižas vairs nepaliks. Turklāt apvienošanas plāns jau pēc likuma bija jārealizē tikai līdz 2015.gadam, tāpēc jau tagad veikt apvienošanu ir pāragri, it īpaši, kamēr vēl nav sakārtoti pārējie jautājumi,” bažas aģentūrai LETA pauda Kalēja.
Vēstule tika nosūtīta arī Priekuļu novada pašvaldībai, kuras priekšsēdētāja Māra Juzupa aģentūrai LETA atklāj, ka izprot Kalējas kundzes bažas par vidusskolas nākotni, taču apgalvojumiem par apkures problēmām gan neesot nekāda pamata. Par apkuri tiem namiem, kas paši nav izvēlējušies alternatīvo apkuri, nebūt neesot jāuztraucas – tā vienmēr bijusi pieejama. Taču lielākoties namu apsaimniekotāji Jāņmuižā izraudzījušies citus apkures veidus. Lielāka problēma šajā jautājumā, kā norāda Juzupa, patiešām ir risks, ka tehnikuma ēkas un telpas paliks neizmantotas, tomēr atrast pielietojumu lielajai 900 kvadrātmetru plašajai ēkai, kas būtu izmantošanas izmaksu vērts, ir visai sarežģīti, saka Juzupa. Turklāt ēka atrodas uz ārzemju īpašniekiem piederošas zemes, kas jo vairāk ierobežo pašvaldības iespējas.
Viņa atklāj, ka pastāv iespēja, ka Cēsu novada pašvaldība, kas plāno meklēt jaunas arodskolas telpas, šim nolūkam varētu mācību procesā izmantot Jāņmuižas tehnikuma ēku, kas atrodas tuvu un neradītu papildu neērtības, tomēr atrastos citā novadā. Tomēr līdz šim Cēsu pašvaldība nav izrādījusi lielu interesi par iespēju izmantot milzīgās ēkas telpas, stāsta Juzupa.
Par līdzšinējās filiāles Jāņmuižā apvienošanas ar Priekuļu tehnikumu iemesliem novada priekšsēdētāja galvenokārt uzsver līdzekļu neracionālu izlietošanu, jo ne vienā, ne otrā mācību iestādē patlaban nav gana daudz audzēkņu, tomēr visas ēkas tiek uzturētas, arī transporta nodrošināšana uz vienu vai otru skolu izmaksā dārgi. Tomēr, vai apvienošana notiks jau ar 1.septembri, Juzupa nezināja pastāstīt.
Aģentūrai LETA Juzupa nenoliedza, ka arī viņu pašu neapmierinot pašreizējā situācija, kas paredz, ka tuvākajā laikā var nākties Jāņmuižas tehnikuma telpas atstāt neizmantotas, tomēr noliedz, ka novada pašvaldība neko nebūtu darījusi Jāņmuižas ikdienas uzlabošanā. Viņa norāda, ka uz vienu iedzīvotāju izlietotie līdzekļi dažādiem labiekārtošanas projektiem Jāņmuižā ir izlietoti vairāk nekā pašos Priekuļos, tādēļ mulsina fakts, ka novada pašvaldība saņēmusi tik aplamus pārmetumus gan par nenodrošināto apkuri, gan neizmantoto telpu jautājuma ignorēšanu.
LETA
Komentāri