Bieži vien pieteikumus kredītiem ēku renovācijai iesniedz dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas ir juridiskas personas ar ierobežotu rīcībspēju bez tiesībām dot komercķīlu. Bankām nākas uzņemties risku un izsniegt nenodrošinātu kredītu, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) konsultants Kazimirs Šļakota.
“Ķīlas faktiski nav, kredīts ir nenodrošināts. Jautājums – kurā brīdī to pamanīs Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija un centrālā banka un pieprasīs renovācijas projektus kreditējošām bankām izveidot papildu uzkrājumus šo kredītu dēļ,” sacīja Šļakota.
Viņš skaidroja, ka banku vienīgā iespēja ir noslēgt cesijas līgumu par nākotnes maksājumiem, taču trešajām personām jeb dzīvokļu īpašniekiem šie cesijas līgumi nav saistoši. Bieži bankas prasa depozītu viena līdz trīs mēnešu kredītmaksājumu apmērā, taču tas esot tikai īstermiņa risinājums, jo nopietnu kredīta atmaksas problēmu rašanās gadījumā neko nelīdz.
“Pagaidām šādu renovācijai izsniegto kredītu apjoms ir mazs, pārsvarā renovāciju kreditē tikai trīs bankas, taču gadījumā, ja uzraugošās iestādes pieprasīs veidot papildu uzkrājumus, šīs bankas tiks nostādītas neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem,” skaidroja Šļakota.
LKA konsultants piebilda, ka šī problēma jau patlaban ir nobremzējusi ēku renovācijas kreditēšanu Igaunijā un sāk bremzēt arī Latvijā.
Jau ziņots, ka divi būtiskākie riski, kas komercbankām kavē finansējuma izsniegšanu ēku renovācijas projektiem, ir mājas iedzīvotāju maksātspēja ilgtermiņā un renovējamā objekta atrašanās vietas izaugsmes potenciāls, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē sacīja LKA pārstāve Gunta Špengele. Bankas renovējamās ēkas iedzīvotāju maksātspēju vērtē ne tikai uz kredīta pieprasījuma iesniegšanas brīdi, bet gan ilgtermiņā – desmit vai 15 gadu termiņā, kas ir parastais renovācijas kredītu izsniegšanas termiņš. Šajā laikā bankai ir jāveic iedzīvotāju parādu regulāra uzraudzība un atgūšana, skaidroja Špengele.
Tāpat būtisks faktors ir renovējamās ēkas atrašanās vietas ekonomiskās attīstības nākotnes potenciāls. “Bankai ir jānovērtē nodarbinātības līmenis, iedzīvotāju skaits, emigrācijas tendences un tas jādara nevis īstermiņā, bet piecu līdz 15 gadu periodā. Šis faktors un iedzīvotāju maksātspēja ir divi būtiskākie, kuri tiek ņemti vērā, pieņemot lēmumu, vai izsniegt finansējumu,” norādīja LKA pārstāve.
Līdzšinējā prakse pierāda, ka atsevišķos reģionos ar labu attīstības potenciālu, piemēram, Valmierā, Liepājā, Ventspilī, finansējums ēku renovācijai tiek izsniegts, taču problēmas rada ēku renovācijas kredītu pieteikumi no reģioniem, kuros ekonomiskais potenciāls ir zems, liels bezdarba līmenis un emigrācijas draudi.
NOZARE.LV
Komentāri