Šoziem uz slidenajām ielām krituši un traumas guvuši vairāk cilvēku nekā parasti. Taču mediķi nevaino ielu apsaimniekotājus, bet gan atzīst – tik daudz cietušo ir tādēļ, ka ziema bijusi īpaši gara un sniegiem, lediem bagāta.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša stāsta, ka šoziem bijis ļoti daudz traumu, kas iegūtas, krītot uz slidenām ielām. „Visā Latvijā kopumā slimnīcās nogādāts daudz vairāk nekā 700 cilvēku ar traumām, kas gūtas uz slidenajām ielām. Protams, šis skaits ir ļoti liels, taču tas tāpēc, ka šī ziema tiešām ir gara, bijis daudz atkušņu, kad ielas ir ļoti slidenas,” stāsta D.Bukša. Viņa arī piebilst, ka traumu, kas gūtas uz slidenām ielām, droši vien ir vēl vairāk, nekā uzskaitīts Neatliekamās palīdzības dienestā, jo daļa cilvēku, kas krituši un guvuši traumas, devušies uz slimnīcu saviem spēkiem, nevis saukuši ātro palīdzību.
„Visvairāk neatliekamās palīdzības izsaukumu uz šādiem notikumiem bijuši pilsētu teritorijā, jo tur vairāk gājēju, cilvēki nereti steidzas un zem kājām nepalūkojās,” uzsver I.Bukša. Visbiežāk gūtas gūžu un mugurkaula traumas, roku, kāju lūzumi, kā arī smadzeņu satricinājumi. Smagākie gadījumi bijuši tieši, traumējot gūžu locītavas un mugurkaulu.
„Ja runā par cietušo vecumu, tad jāsaka gan, ka vairāk traumu guvuši vecāka gada gājuma cilvēki, kam pa slidenām ielām grūtāk pārvietoties. Retāk traumas bijušas bērniem, kam iemesls varētu būt tas, ka viņi elastīgāk krīt, arī traumas nav tik bīstamas,” stāsta I.Bukša. Viņa arī atgādina, ka vecāka gada gājuma cilvēkiem pārvietojoties, īpaši ziemā, vairāk vajadzētu ņem palīgā spieķīšus, kur atbalstīties, jo ne vienmēr apavi pasargā no slīdēšanas. I.Bukša atzīst, ka nereti novērojusi – cilvēki neizvēlas
palīglīdzekļus, taču spieķis varētu paglābt no bīstamām traumām.
Arī Cēsu klīnikas traumatologs Aldis Šperliņš atzīst, ka traumu šogad bijis daudz, un arī viņš tam par galveno iemeslu min garo ziemu. „Ir grūti salīdzināt situāciju ar iepriekšējiem gadiem, jo ziema šogad ir gandrīz divtik garāka. Taču traumas ziemā vienmēr bijušas, arī šogad nav izņēmums. Kāju un roku lūzumi bijuši regulāri. Vairāk krituši gados vecāki cilvēki. Par laimi, nu jau ziema iet uz galu un ielas vairs nav tik bīstamas,” stāsta A.Šperliņš, uzsverot, ka galvenais ziemā būt uzmanīgiem, kā arī domāt par atbilstošu apavu izvēli. Ārsts arī atgādina, ka ziemā gūtās traumas, ja tās bijušas smagas, nav ātri izārstējamas, nepieciešami vairāki mēneši, lai cietušais pilnībā izveseļotos.
Vai cilvēki, kas guvuši traumas, paslīdot uz ielas, un zaudējuši darba spējas, notikušajā vaino arī ielu apsaimniekotājus? Jautājām Cēsu rajona tiesas priekšsēdētājai Dacei Blūmai, vai šoziem iedzīvotāji nākuši ar prasību tiesā, lai iegūtu kompensāciju par kritiena izraisītajām veselības problēmām. D.Blūma atzīst, ka šogad šādu gadījumu nav bijis, un kā iespējamo iemeslu tam min to, ka cilvēki nav pietiekami labi informēti, kā rīkoties šādās situācijās. „Acīmredzot lielākā daļa cietušo jau līdz tiesai nemaz nenonāk, jo ir tikuši ar visu galā pašu spēkiem ārpustiesas kārtībā. Iespējams, cilvēki arī nav informēti, kā rīkoties, jo brīdī, kad cilvēks ir tikko nokritis, viņš domā par to, kur viņam sāp, kas ir noticis, vai kaut kas nav salauzts. Viņam neienāk prātā, ka cilvēkiem, kas bijuši blakus, redzējuši kritienu, būtu vērts palūgt tālruņa numuru vai adresi, lai, ja tas būs nepieciešams, apstiprinātu, ka cietušais nokritis konkrētajā ielas posmā un ka šī vieta nav bijusi notīrīta. Ir arī daļa cilvēku, kam nav uzņēmības, lai kārtotu juridiskās lietas, meklētu apsaimniekotāju, jo tas ir katra zināšanu un enerģijas jautājums, vai cilvēks ir gatavs iet līdz galam,” stāsta D.Blūma. Viņa arī uzsver, ka tiesā jebkuram
cilvēkam
ir
iespēja
vērsties ar pieprasījumu par kompensāciju, taču galvenais ir iesniegt visus pierādījumus, ir jābūt gan dokumentiem no slimnīcas par ārstēšanās gaitu, par darba nespēju un citiem dokumentiem, kas pierādītu reālo situāciju kritiena brīdī.
Savukārt Cēsu novada domes komunālinžiniere Anita Bukeja stāsta, ka pašvaldībā šajā ziemā nav vērsies neviens iedzīvotājs ar sūdzību par to, ka ir gūtas traumas, krītot uz slidenas ielas pilsētā, kā arī nav bijuši pieprasījumi pēc kompensācijas. „Visas ziemas garumā nav bijuši arī zvani un būtiskas sūdzības par to, ka ielas būtu tik slidenas un nebūtu iespējams pārvietoties, jo pārsvarā jau pašvaldībai piederošās ielas tika kaisītas visu ziemu. Jāsaka, ka vairāk parasti grēko individuālo māju apsaimniekotāji, ar ko arī cīnāmies,” stāsta A.Bukeja.
Zane Ieviņa
Komentāri