Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdē nolemts patlaban sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanas modeli nemainīt, līdz tiks izveidots jaunais modelis, kas pēc saskaņošanas atbildīs visu iesaistīto institūciju prasībām, informēja VPR sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Savoņi-Vaido.
Plānošanas reģiona pārstāve norāda, ka jaunais plānošanas modelis ir jāsaskaņo ar visām iesaistītajām institūcijām – plānošanas reģioniem, valsts SIA “Autotransporta direkciju”, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību.
Tāpat Vidzemes plānošanas reģions ierosināja “Autotransporta direkcijai” deleģēt savu pārstāvi dalībai Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu komisijas sastāvā.
Kā pastāstīja Savoņi-Vaido, sēdē runāts par to, ka, sākoties 2013.gadam, publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par jaunas sabiedriskā transporta organizēšanas sistēmas ieviešanu Latvijā, reorganizējot pašreizējo kārtību, kad par sabiedriskā transporta organizāciju reģionos rūpējas plānošanas reģioni.
Kā sēdē minēja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, nav adekvāti salīdzināt visus plānošanas reģionus kā vienlīdzīgus. Latvijā plānošanas reģioni atšķiras ar savu teritoriju, iedzīvotāju skaitu un blīvumu, klimata atšķirībām aukstākajos ziemas mēnešos, kā arī nokrišņu daudzumu. Vidzemes reģions ir lielākais pēc teritorijas, taču mazākais pēc iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju blīvums ir salīdzinoši zems, jo daļa iedzīvotāju dzīvo viensētās un lauku teritorijās, kuras ir izkliedētas visā reģiona teritorijā, sēdē informēja Stepanovs.
Tāpat atšķirīga ir sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju struktūra – Vidzemē transporta pakalpojumus sniedz arī vietējie pārvadātāji, kuriem ir jākonkurē ar starppilsētu pārvadātājiem. “Katrs no iepriekš minētajiem faktoriem būtiski ietekmē sabiedriskā transporta izmaksas uz vienu kilometru,” sacīja Stepanovs.
LETA jau ziņoja, ka Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi noteikt, ka turpmāk “Autotransporta direkcija” būs pasūtītājs un līguma slēdzējs ar reģionālajiem pārvadātājiem. Šādus grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ministrija rosinājusi jau iepriekš. SM piedāvājums ļaušot saskaņot vietējos pārvadājumus ar reģionālajiem pārvadājumiem, kontrolēt, kādas ir izmaksas šādiem pārvadājumiem.
Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes loceklis Uldis Kolužs skaidroja, ka nepietiekamo dotāciju un valsts parāda dēļ uzņēmumiem ir izveidojušies līdz pat 100 000 latu parādi, kas neļauj autobusu parkiem veikt normālu uzņēmējdarbību. Viņš norādīja – ja 15.aprīlī, kad tiek izmaksātas dotācijas, to apjoms joprojām būs tikai 50% no nepieciešamā, tiks sasaukta organizāciju ārkārtas sēde, kurā varētu lemt samazināt pārvadājumu apjomus par aptuveni vienu trešdaļu – tātad 20 dienas brauks, 10 – nebrauks. Tādējādi pārvadātāji izpildīs tikai tos pakalpojumus, par kuriem valsts ir samaksājusi.
LETA
