Inguna Ļuļēna bērnību pavadījusi Drustos, taču, dzīvei ritot, kopā ar dzīvesbiedru pārvākusies uz Jaunpiebalgu.
Sākumā pat prātā nav bijusi doma, ka varētu strādāt mājās, taču nu jau gandrīz gadu Inguna oficiāli sniedz manikīra pakalpojumus.
Inguna saka, mājās strādāt galvenokārt izvēlējās ģimenes apstākļu dēļ. „Tā kā vīrs darba dēļ gandrīz visu nedēļu ir prom, bet radinieki, kas varētu pieskatīt mūsu dēliņu, nedzīvo Jaunpiebalgā, nācās izdomāt, kā pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā ar dēlu. Iepriekš biju strādājusi veikalā, kur darbs ir līdz vēlam vakaram, sapratu, ka tas man neder, jo nav, kas pieskata mazo. Tā nu vienā vakarā kopā ar draudzeni izdomāju, ka jāsāk darīt kaut kas pašai – mājās,” atceras Inguna.
Inguna kopā ar draudzeni sameklēja Cēsīs manikīru kursus un apguva amatu. „Pašreiz lielākoties pati dodos pie klientiem, esmu pie šāda dzīves ritma ļoti pieradusi, jo pēc tam, kad dēls ir aizvests uz bērnudārzu, man ir prieks, ka varu pastrādāt,” uzsver Inguna.
Jautāta, vai, strādājot mājās, nav grūti koncentrēties darbam, Inguna atzīst, ka manikīres darbs viņai ir patīkams un to vienmēr dara ar prieku, tādēļ nav īpaši jāsavācas, lai strādātu. Par klientu skaitu Inguna arī nesūdzas, kaut Jaunpiebalgā viņa nav vienīgā, kas piedāvā šādus pakalpojumus, pakalpojumu ņēmēju pietiek, vairāk nemaz nevar vēlēties, jo ir nepieciešams arī laiks, ko veltīt ģimenei.
Inguna savulaik strādājusi Somijā, viņa atzīst, ka svešumā nemaz nav labāka dzīve. „Daudzi jau nesaprot, ka ārzemēs arī jāstrādā, nevar visu paņemt kā uz paplātes. Tāpēc domāju, ja cilvēks strādā un cenšas, tad visu var sasniegt arī Latvijā, jo sākums jau visur ir grūts,” uzsver Inguna.
Par lielākajiem mīnusiem, strādājot mājās, jaunpiebaldziete uzsver to, ka bieži klientiem vienīgais laiks, kad var atvēlēt brīdi manikīram, ir vakari vai brīvdienas, kas nozīmē, ka bieži vien nākas nomainīt brīvdienu plānus, lai strādātu. „Mūsdienās jau ir tā, ka klienta vēlmes ir pirmajā vietā, ja nereaģēsi ātri un nepieņemsi klientu, tad viņš aizies kaut kur citur un zaudētājs būsi tu,” stāsta Inguna. Viņa arī atzīst, ka klusībā ir domājusi, kā atvērt savu salonu, taču vēl šī iecere kārtīgi jāapsver, jāizvērtē visi plusi un mīnusi.
Inguna atzīst, ka tagad, kad tik ilgu laiku strādājusi mājās, pieradusi pati plānot savu laiku, veidot darba grafiku un neatskaitīties priekšniekam, viņa nevar iedomāties sevi strādājot tur, kur darba laiks ielikts rāmjos. Inguna atzīst, ka jūtas labi tādā darba ritmā, kādu sev izveidojusi.
Zane Ieviņa
Komentāri