Pēc kārtas trīs saulainās un siltās brīvdienas maijā sagādāja darba pilnas rokas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem.
Operatīvā informācija liecina, ka šajās dienās visā valstī dzēsēji 354 reizes izbraukuši, lai tikai dzēstu kūlas ugunsgrēkus.
VUGD Vidzemes brigādes Cēsu daļas komandieris Kaspars Dravants jau pirms svētkiem
izteica bažas, ka labvēlīgā laika prognoze brīvdienās sagādās dienestam pamatīgu darba apjomu, un bažas piepildījās.
Cēsu daļā no 4. maija līdz vakardienai reģistrēti 33 ugunsgrēki, no tiem 30 – kūlas degšana. Kā jau katru pavasari, ļoti daudz gadījumu reģistrēti Līgatnes pusē, kur 6.maijā dega kūla pat 11 hektāru platībā. Arī Cēsu novadā 4.un 5.maijā pērnā zāle dzēsta daudzviet. Svētdien lielais vējš situāciju radīja vēl bīstamāku, jo no kūlas var aizdegties pameži, jaunaudzes un meži.
Līgatnē dzēšanas darbos aktīvi iesaistās brīvprātīgie ugunsdzēsēji, turp dodas arī VUGD Siguldas daļas mašīnas. Gadījumos, ja tās aizņemtas, brauc cēsnieki.
Cēsu pusē ugunsgrēki nav nesuši cilvēkiem lielus materiālos zaudējumus, vien Kaives pusē dzēsējiem nācās dzēst kūti.
“Ilgstoši saglabājoties siltam un saulainam laikam, kūla kļūst aizvien sausāka, ātrāk uzliesmo, kā rezultātā izdeg lielākas platības. Tiek nodarīts kaitējums dabai, apdraudēta sava un līdzcilvēku dzīvība un īpašums. Ik gadu ugunsgrēkos sadeg ēkas, ne vien dārza mājiņas, šķūnīši, saimniecības ēkas, bet arī dzīvojamās mājas. Daudz
runāts, skaidrots, diemžēl situācija gadu no gada pavasaros nemainās,” atzīst K. Dravants.
Līdz vakardienas pusdienlaikam Cēsu daļā bija reģistrēti 129 ugunsgrēki, no tiem apmēram puse – kūlas degšanas gadījumi. Pērn Cēsu daļas teritorijā tika reģistrēti 69 kūlas ugunsgrēki.
Arī VUGD Vidzemes brigādes komandieris Jānis Skrastiņš informēja, ka aizvadītās brīvdienas bijušas ļoti saspringtas, un Valmierā pat pietrūcis mašīnu, lai izbrauktu uz visiem negadījumiem. Tāpēc dispečeri centušies šķirot pēc prioritātes, un kūla dzēsta rindas kārtībā. Jo dažviet no pērnās zāles aizdegās arī ēkas, tas noticis Alūksnes pusē, Valkas pusē, Valmierā.
“Šajās brīvdienās, kamēr lielākai daļai bija svinības, ugunsdzēsēji gan tiešā, gan pārnestā nozīmē strādāja melnu muti. Kopumā nodzēsti vairāki simti hektāru pērnās zāles. Valmierā, cenšoties apdzēst degošo kūlu, cieta kāds vīrietis, kurš nogādāts slimnīcā. Gaidām solīto lietu, kas apturēs dedzinātājus un ļaus arī ātrāk sakuplot jaunajai zālei,” teica J. Skrastiņš.
VUGD informācija liecina, ka valstī līdz 7.maijam reģistrēti jau 2006 kūlas ugunsgrēki, taču ir skaidrs, ka skaits būs vēl lielāks un, visticamāk, būs pārspēti pēdējo gadu kūlas dedzināšanas rekordi.
2012.gadā bija reģistrēti 1824 kūlas ugunsgrēki, 2011. gadā – 1760, 2010. gadā – 1695, 2009.gadā – 2054, bet 2008.gadā – 1092 ugunsgrēki.
VUGD speciālisti norāda, ka kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
No pērnās zāles dedzinātājiem cieš arī uzņēmuma “Sadales tīkls” elektrības stabi,
izraisot elektroapgādes pārtraukumu vairākiem desmitiem mājsaimniecību, kā arī radot bīstamu situāciju apkārtējiem iedzīvotājiem. Šogad šādi gadījumi jau fiksēti Ogres novada Taurupes pagastā un Daugavpils novadā. Elektrolīnijas balstam sadegot, vads nonāk uz zemes, radot bīstamu situāciju gan glābējiem, gan apkārtējai sabiedrībai.
Pērnās zāles ugunsgrēkos cietušo balstu un līniju nomaiņa prasa gan laiku, gan specializētās tehnikas izmantošanu, kas savukārt ietekmē AS „Sadales tīkls” elektromontieriem veikt ieplānotos elektrotīklu ekspluatācijas darbus.
Valstī maija pirmajās dienās jau reģistrēti vairāk nekā 20 mežu ugunsgrēki, tāpēc Valsts meža dienests atgādina, ka no 1.maija noteikts ugunsnedrošais periods visā valsts teritorijā. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma noteikšanu jānodrošina attiecīgo noteikumu ievērošana.
Jānis Gabrāns
Komentāri