Veselavā, starp muižu un Bērzkrogu, ceļa norāde aicina uz “Brīvnieku taku”. 4.maijā, Latvijai
nozīmīgajos Brīvības svētkos, notika tās atklāšana.
“1990.gadā sāku saimniekot vecātēva saimniecībā un par savu sūtību uzskatīju sakopt “Brīvnieku” apkārtni,” saka “Brīvnieku” saimnieks Andris Actiņš. Kopjot zemi, audzējot lopus, saimniekam vienmēr bijis kas svarīgāks. 2008.gada 3.maijā pie “Brīvniekiem” tika atklāts
Voldemāra Koltova veidotais „Zemnieku spēka akmens”. Tas atgādina par Veselavas zemnieku garu un spēku, brīvības mīlestību. Šī vieta pamazām kļuvusi par iecienītu latvisko gadskārtu svinēšanai un citiem pasākumiem. Andris Actiņš sadarbībā ar sieviešu atbalsta izglītības un kultūras centru “IEVA”, piesaistot ES finansējumu, izveidojis “Brīvnieku taku”.
Latvijai nozīmīgos svētkos zemnieku spēka akmens pakājē skanēja atmiņas par neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu, par Atmodu, par aizmirsto Veselavas un tās ļaužu lomu un vietu vēsturē.
“Latvju zemē esam stipri!” ikvienu četras reizes atkārtot aicināja saimnieks Andris Actiņš. Visus svinīgā brīža dalībniekus – pagasta ļaudis, viesus, vīru koru dziedātājus, pūtēju orķestru mūziķus, draugus un atbalstītājus – ierakstā uzrunāja pazīstamais Dziesmu svētku virsdiriģents Edgars Račevskis. “Daugavmala bija pilna ar cilvēkiem, karogu mežs. Stāvēju aiz tribīnēm kopā ar koriem, deputāti bija
nobalsojuši, nāca ārā,
cilvēki apskāvās. Katru deputāta uzrunu pavadīja kopīgi dziedāta dziesma.
Tā noskanēja desmit dziesmas. Nekad neaizmirsīšu cilvēku acis, mirdzošas, valgas, apgarotās sejas, vēja appūstas. Tas bija vienots mirklis. Vēlāk uzzināju, tur bijuši 500 tūkstoši cilvēki. Vēl neviens diriģents nav diriģējis tādu kopkori. Tas brīdis ir nezūdošā atmiņā,” atmiņās kavējās Edgars Račevskis.
Cēsu kaujas lauku izpētes grupas vadītājs Ēvalds Krieviņš atgādināja par Cēsu kaujām, par to, kas notika tepat netālā birzītē. Veselavieši pirmie par ziedojumiem uzstādīja pieminekli Brīvības cīņās kritušajiem igauņiem.
1997.gadā Bērzkrogā notika zemnieku protesta akcija, ko vēl atceras daudzi Latvijā. Bet 1841.gadā Veselavas zemnieki protestēja pret muižnieku patvaļu. Vēsturnieks entuziasts Jānis Bahmanis pētījis Latvijas karoga vēsturi, un tā ceļi arī atved uz Veselavu. Zemnieku spēka akmens pakājē vakardiena un šodiena bija līdzās. Andris Actiņš aicināja visus četras reizes kopā izlasīt akmenī iekaltos vārdus – “Latvju zemē esam stipri”… Tie ne tikai atgādinājumam, arī spēkam, ko var smelties “Brīvniekos”.
4.maijā Latvija kļuva par vienu sakoptu, skaistu vietu bagātāka. Vietu, kur veldzēties dabā, iepazīt putnus, priecēt acis par ritmiem, kurus veido
pakalni. “Brīvnieku taka” aicina ne tikai Latvijai nozīmīgās dienās, kad te dzied kori, skan runas, spēlē orķestri un satiekas daudz ļaužu, arī ikdienā.
Sarmīte Feldmane
Komentāri