Šogad Latvijā reģistrēti jau 2238 kūlas ugunsgrēki, kuru dzēšanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) degvielā vien iztērējis ap 22 500 latu.
Kā atzina VUGD preses pārstāve Inga Vetere, kūla parasti deg nesakoptās vietās un lauku teritorijās, kur ceļi bieži ir teju neizbraucami, tādēļ, mēģinot piekļūt degošajai zālei, lai to varētu nodzēst, tiek bojāta arī dārgā ugunsdzēsēju tehnika. Tā šogad sabojātas sešas automašīnas. Dažas vēl ir servisā, tāpēc grūti nosaukt precīzu kopējo summu, kādu nāksies maksāt par mašīnu remontu, sacīja VUGD pārstāve.
Nolūkā laicīgi apkarot kūlas dedzināšanu, kā arī pieķert sausās zāles svilinātājus VUGD šogad veicis 56 reidus, kuros visvairāk devušies Zemgales reģiona brigādes ugunsdzēsēji Jelgavā un Tukumā. Par kūlas dedzināšanu VUGD amatpersonas noformējušas astoņus administratīvā pārkāpuma protokolus, pastāstīja Vetere.
Kā ziņots, šopavasar Latvijā reģistrētais kūlas ugunsgrēku skaits pagaidām ir lielākais kopš 2007.gada, kad tika fiksēts 2651 sausās zāles dedzināšanas gadījums.
Šopavasar kūla dedzināta visā Latvijā – gan laukos, gan arī pilsētu nesakoptajās daļās. No kūlas aizdegušies meži, jaunaudzes, elektrības stabi, dārza mājiņas, kā arī vairāki desmiti gan neapdzīvotu, gan arī apdzīvotu ēku.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu fiziskām personām var piemērot naudas sodu no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm. Savukārt atbilstoši APK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskās personas soda ar 100-500 latu naudas sodu, bet juridiskās personas – ar 500-2000 latu naudas sodu. Saskaņā ar Ministru kabinetā pieņemtajiem “Ugunsdrošības noteikumiem” zemes īpašniekiem vai valdītājiem ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Ja tas netiek darīts, VUGD fiziskajām personām var piemērot naudas sodu no 20 līdz 200 latiem, bet juridiskajām personām – no 200 līdz 1000 latiem.
LETA
Komentāri