Ceturtdiena, 25. decembris
Vārda dienas: Stella, Larisa

Valsts galvenajiem autoceļiem līdz 2020.gadam sola nepilnus 350, reģionālajiem ceļiem – 535 miljonus latu

Druva
14:09
21.05.2013
13

Valdība šodien nolēma, ka finansējumam valsts galvenajiem autoceļiem no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 348,7 miljoni latu, savukārt valsts reģionālajiem autoceļiem šajā periodā paredzēti 535,8 miljoni latu.

Kā skaidro Satiksmes ministrijā, valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam jāpiešķir finansējums 181,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 154 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 27,5 miljoni latu.

Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijai 2014.-2020.gadam valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim būs 167,2 miljoni latu. Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcijai līdz 2020.gadam finansējumam jābūt 196 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējumam – 166,6 miljoni latu un valsts budžeta finansējumam – 29,4 miljoni latu.

Valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošanai paredzēts budžeta finansējums 135,5 miljoni latu, savukārt valsts reģionālo autoceļu seguma un autoceļu posmu rekonstrukcijai – valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim – 204,3 miljoni latu. Satiksmes ministrija skaidro, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 23 gadu laikā valsts un pašvaldību autoceļu un ielu stāvoklis turpina nepārtraukti pasliktināties.

Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka rādītājs – tuvu 50% no valsts autoceļu garuma – ir vērtējams kā neapmierinošs, vairāk nekā divas trešdaļas tiltu uz valsts autoceļiem prasa neatliekamu remontu. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekošā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodzes radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Līdzīga situācija ir izveidojusies ar pašvaldību autoceļiem un ielām.

Lai valsts autoceļi kalpotu nevainojami, katru gadu autoceļu tīklā ir jāatjauno asfalta sega vai jāveic tā rekonstrukcija vismaz 1100 kilometru apjomā, jāatjauno grants sega 1700 kilometru apjomā un jāveic 65 tiltu klāja konstrukciju atjaunošana vai tiltu rekonstrukcija, šiem mērķiem kopā plānojot 300 miljonus latu gadā (2012.gada cenās).

Lai sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020) izvirzītos mērķus, valsts autoceļu tīklā vidēji katru gadu laika periodā līdz 2020.gadam ir jāveic šādi darbu apjomi: jāatjauno asfalta segums – 405 kilometri, jārekonstruē autoceļu sega – 223 kilometri, jāizbūvē jauna asfalta sega – 14 kilometri, jāatjauno grants sega – 200 kilometri, jārekonstruē tilti – 29 gabali un jārealizē seši satiksmes drošības projekti.

SM skaidro, ka “Latvijas Valsts ceļu” speciālisti katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kas kalpo par pamatu ikgadējo finansēšanas plānu izstrādāšanai. Šo trīs gadu programmu izstrādāšanā iegūtā informatīvā bāze kalpoja par pamatu, lai izstrādātu “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020.gadam” projektu. Septiņu gadu autoceļu sakārtošanas programmas projektā ir iekļauti projekti kapitālieguldījumu apjomam 1062,2 miljonu latu apjomā, tai skaitā ar NAP2020 iekļauto ES fondu finansējums, taču šie plānu projekti neaptver visas vajadzības autoceļu tīklā, uzsver Satiksmes ministrijā.

Ja tiks īstenoti šajā programmā identificētie projekti, tad 2020.gadā valsts autoceļu stāvoklis tiks ievērojami uzlabots un ļaus sasniegt NAP2020 noteiktos mērķus sasniedzamības un autoceļu kvalitātes nodrošināšanā un tiks iezīmēts virziens turpmākiem valsts autoceļu stāvokļa uzlabojumiem, uzsver SM.

Valdības protokollēmumā teikts, ka jautājums par “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014-2020.gadam” finansēšanu tiks izskatīts 2014.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bauda kompāniju un jauku noskaņu

00:00
24.12.2025
22

Cēsu Invalīdu biedrība aizvadījusi Ziemassvētku pasākumu, gan pārrunājot biedrības turpmāko darbību, gan ar Saeimas deputāti risinot biedriem aktuālos jautājumus, gan klausoties dalībnieces Daigas iespaidos par Sicīliju. Iedvesmojošu koncertu sniedza cēsnieks mūziķis Rihards Saule. Un arī pēc koncerta sanākušie nesteidza prom, bet pie svētku galda turpinājās sarunas, joki un smiekli. Biedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Balodis atzina, […]

Nozagtas 20 ceļazīmes, kas ierobežo kravas transporta kustību

00:00
23.12.2025
25

Cēsu novadā no valsts reģionālā autoceļa Rauna (Vidzemes šoseja)–Drusti–Jaunpiebalga (P29) nozagtas kopumā 20 masas ierobežojuma ceļa zīmes, kas aizliedz pa ceļu vai tā posmu pārvietoties transportlīdzeklim, kura masa pārsniedz 10 tonnas, ziņo “Latvijas Valsts ceļi” (VAS). Ceļazīmes uzstādītas, jo mitros laikapstākļos ceļš zaudē nestspēju un iestājies šķīdonis. VSIA “Latvijas Valsts ceļi” vērsīsies policijā par zādzības faktu.  […]

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
145

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
196

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
75

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
72

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
20
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
53
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
52
3
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi