Inčukalna gudrona dīķu, kas tiek nosaukti par piesārņotāko vietu Latvijā, likvidēšana varētu sadārdzināties un ieilgt, bet sliktākajā gadījumā – pat apstāties, raksta laikraksts “Neatkarīgā”.
Pērn novembrī projekta īstenotāji ziņoja, ka cementa ražotāja “Cemex” krāsnī tika sadedzinātas pirmās 1000 tonnas kurināmā, kas pagatavots no gudrona. Dīķu likvidēšanas plāns balstījās uz ieceri sūknēt no dīķa laukā sērskābi saturošo melno vielu, piesūcināt ar to sasmalcinātus atkritumus, sajaukt ar nedzēstiem kaļķiem un gādāt šo granulveida masu sadedzināšanai ļoti augstā temperatūrā Brocēnu cementa rūpnīcā.
Tomēr izrādījies, ka plāns nestrādā un apjomi, ko krāsns var paņemt pretī, ir krietni mazāki, nekā sākotnēji iecerēts. Projekts sācis kavēties, jo Inčukalna gudrona ķīmiskais sastāvs atšķiroties no tā, ar ko vides sanācijas projektos citviet Eiropā pieradusi strādāt vācu kompānija “MUEG”, kas projektā ir apakšuzņēmējs, kas pieaicināts, jo ģenerāluzņēmējam “Skonto būvei” nebija attiecīgas pieredzes. Ņemot vērā “Cemex” prasības kurināmajam, uzņēmēji tagad grib mainīt tehnoloģiju, kā arī dīķu likvidēšanai tērēt vairāk naudas un vairāk laika.
Ziemā sanācijas darbi nebija iespējami aukstuma dēļ, taču arī līdz ar siltāku laiku darbi nav atsākušies. “Skonto būves” jaunākais projektu vadītājs Rihards Kalniņš stāstījis, ka “Dienvidu dīķī tika konstatētas sērskābajam gudronam netipiskas īpašības, tā rezultātā, vadoties pēc saskaņotā darba grafika, tika pieņemts lēmums objekta tehnoloģiskā pārtraukuma laikā meklēt risinājumus veiksmīgai sērskābā gudrona pārstrādei. Šobrīd risinājums ir atrasts un tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes darbu atsākšanai objektā”. Kā atzīmē laikraksts, pat, ja tehnoloģiskās problēmas šobrīd varētu atrisināt, nozīmīgākas var izrādīties administratīvās problēmas, kas saistītas ar Eiropas fondu naudas apguves kārtību. Šobrīd uz spēles likti 14,26 miljoni latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un vēl 6,11 miljoni latu, ko līdzfinansē Latvijas valsts. Pagājušajā nedēļā jautājums skatīts Eiropas Fondu uzraudzības komitejā kopīgi ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, un projekts atzīts par problemātisku.
Iespējams, jūlijā stāsts par Inčukalna gudrona dīķiem tiks skatīts valdībā, bet līdz tam iesaistītās institūcijas gaida uzraugu atzinumu par darbu izpildītāju sniegtajiem skaidrojumiem – esot jāpārliecinās, vai vāciešu konstatētās un “Skonto būves” atstāstītās problēmas projektā patiešām ir objektīvas.
Finanšu ministrija atzīst, ka situācija šobrīd ir ļoti nopietna un iespējams arī pesimistiskākais scenārijs, proti, projekta pārtraukšana. No Fondu uzraudzības departamenta direktores Diānas Rancānes skaidrojuma izriet, ka gadījumā, ja līdz noteiktajam termiņam – 2015.gada beigām – indes dīķu vietā nekuplos zālīte, Eiropas Komisija par šo projektu nemaksās. Savukārt Latvijas valstij jaunas saistības uzņemties būtu problemātiski budžeta disciplīnas dēļ.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projekts tika sākts 2011.gadā. Dienvidu dīķī sanācijas process ir sarežģītāks, jo tur piesārņojums veido četras kārtas – virsējais slānis ir ūdens, tad seko divi sērskābā gudrona slāņi, bet apakšā ir piesārņotas smiltis, kas arī tiks utilizētas. Tiek prognozēts, ka no dienvidu dīķa tiks izvesti 60 000 tonnu pārstrādāta gudrona un 40 000 tonnu pārstrādātas smilts. Savukārt ziemeļu dīķī darbi būs vairāk saistīti ar ūdens attīrīšanu. Abu dīķu attīrīšanas darbus, tostarp labiekārtošanu, plānots pabeigt 2015.gadā.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projektu SIA “Skonto būve” izstrādājusi kopā ar vācu firmu “MUEG”. Attīrīšanas darbos strādā gan vācu, gan latviešu speciālisti. Sanācijas projekta kopējas izmaksas ir 20,3 miljonu latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 14,2 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums – 6,1 miljons latu. Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 līdz 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons – ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk – dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.
Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumi 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim – 139 hektāri.
Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot.
LETA
Komentāri