Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) vēstulē Jāņmuižas akcijas iniciatorei Ilgai Kalējai pausts atbalsts idejai par Cēsu novada pašvaldības tiesībām apsaimniekot Jāņmuižas skolu, ignorējot novadu robežas, informēja Jāņmuižas akcijas iniciatore un Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma darbiniece Ilga Kalēja.
Sprūdžs vēstulē norādījis, ka pašvaldība ir tiesīga apsaimniekot iestādi cita novada teritorijā neatkarīgi no starpnovadu robežām, kā tas izpaužas arī Amatas novadā esošās Skujenes pamatskolas gadījumā, kuru apsaimnieko Vecpiebalgas novada pašvaldība.
Pēc vēstules saņemšanas Kalēja vērsusies Cēsu novada pašvaldībā ar lūgumu komentēt savu nostāju par šādu iespēju, taču viedokli viņa gaidīs no jaunā domes sasaukuma, pastāstīja tehnikuma darbiniece. Tomēr lēmumu būs iespējams pieņemt, līdz ko tiks apstiprināts arī domes priekšsēdētājs, kura ievēlēšana notiks domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē 14.jūnijā plkst.10.
Pēc Kalējas teiktā, vienīgais traucēklis patlaban ir finansējums, kas Cēsu novadam varētu pietrūkt Jāņmuižas skolas apsaimniekošanai. Tādēļ, kā ziņots jau iepriekš, pēc Cēsu domes atbildes saņemšanas Kalēja aicinās Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iesaistīties risinājuma meklēšanā ministrijas pakļautībā esošo tehnikuma ēku pielietojumam, finansējuma nodrošināšanai to apsaimniekošanai, kā arī izvērtējot nepieciešamību būvēt Cēsu arodskolas jauno ēku, norādīja Kalēja.
Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders atzīst, ka finanses ir būtiskākā barjera, kas šādu plānu kavē īstenot. Pēc viņa teiktā, sākotnēji būtu nepieciešami pat pāris miljoni, un katru gadu skolas uzturēšana varētu izmaksāt ap 200 000 latu.
“Ja ministrija mums pateiktu, ka tādu naudu dos, nebūtu nekāda pamata turēties pretī idejai, bet neviens tādus līdzekļus mums nepiešķirs,” prognozē Šķenders. Tāpat viņš norādīja, – ja skolas apsaimniekošanai būtu nepieciešama vienreizēja investīcija, varbūt domei izdotos atrast līdzekļus, taču katru gadu veikt 200 000 latu ieguldījumi Cēsu dome nevar.
Tāpat Šķenders norāda uz novēloto Jāņmuižas akcijas laiku. Tā kā skolas ēka atrodas uz privātas zemes, lai piesaistītu Eiropas līdzekļus, būtu nepieciešams slēgt ilgtermiņa īres līgumu ar zemes īpašnieku. Tomēr, tā kā šis jautājums, visticamāk, tiktu risināts ilgtermiņā un arī Eiropas līdzekļu piesaiste prasītu laiku, Šķenders pieļauj, ka nebūtu iespējams iekļauties Eiropas projektu termiņos, kam lielākajai daļai jānoslēdzas jau 2014.gadā, tādējādi nebūtu iespējams izmantot skolas potenciālu. “Diemžēl Jāņmuižas iedzīvotāju saviļņošanās notiek daudz par vēlu,” norāda Šķenders.
Savukārt Priekuļu novadam tuvākajā laikā tiks nosūtīta atkārtota vēstule ar lūgumu reaģēt uz iedzīvotāju neapmierinātību par vairāku Jāņmuižas ēku neapdzīvotību jau vairākus gadus. Iedzīvotāju neapmierinātību apliecinās no 1.jūnija savāktie 236 iedzīvotāju paraksti, kas apliecina iedzīvotāju atbalstu idejai par nepieciešamību rast ēkām pielietojumu un ziemā nodrošināt tām apsildīšanu, pastāstīja Kalēja.
LETA jau ziņoja, ka 22.martā Cēsu novada domes deputāti saņēma informatīvu vēstuli no Priekuļu novada Jāņmuižas iedzīvotājiem un Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma audzēkņiem, kurā tie pauda satraukumu par Priekuļu novada vienaldzīgo attieksmi pret Jāņmuižas ciemu. Iedzīvotāji vēstulē izteikuši bažas, ka Jāņmuižai piešķirts nomales statuss ar visām no tā izrietošajām sekām ciemata attīstībai.
Vēstules autori uzsvēruši, ka arī transporta tīkls un vispārējā komunikācija labāk ir attīstīta ar Cēsīm, tāpēc ierosina Jāņmuižas atdalīšanos no Priekuļu novada un pievienošanos Cēsu novadam.
Atbildes vēstulē Cēsu novada pašvaldība norādījusi: “Gadījumā, ja Priekuļu novads vēlas mainīt administratīvo robežu, būtu jāorganizē iedzīvotāju publiskā apspriešana, lai par šo jautājumu noskaidrotu pašvaldības iedzīvotāju viedokli.”
LETA
Komentāri