Viļakas novadu apsēduši vilki no Krievijas, pēdējā laikā novadā nokosti vismaz 14 suņi un saplosīti vairāki meža dzīvnieki, no atbildīgajām institūcijām līdz šim nav sagaidīta adekvāta reakcija, vietējie iedzīvotāji ir šokā.
Viļakas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alberts Draviņš pastāstīja, ka Krievijā vilki sākuši apdraudēt mājdzīvniekus un vietējā vara atļāvusi šo meža zvēru medības arī tā saucamajā klusajā jeb saudzēšanas periodā. Medniekiem par katru nomedīto vilku pat tiekot izmaksātas prēmijas – aptuveni 60 lati mūsu naudā.
Latvijā saskaņā ar Eiropas regulām vilku medības klusajā periodā ir aizliegtas. Rezultātā vilki no Krievijas lielā daudzumā sāk ienākt Latvijas pierobežā. Tā kā vilks nevar pārtikt no augiem, izdzīvošanai tiek saplosīti meža zvēri un mājdzīvnieki.
Dzirdot atrunas par to, ka vilkus nedrīkst medīt, vietējie iedzīvotāji ir šokā. “Dienas laikā iegāju kūtī nomazgāt rokas, izeju, skatos – divi vilki aiznes manu suni,” sūrojies kāds septiņdesmitgadīgs vīrs, kuram ar asarām acīs bija jānoskatās, kā mirst viņa draugs.
Vairāku meža dzīvnieku saplosīšanu ir fiksējušas arī robežsargu kameras. Apdraudēti ir arī cilvēki, paši robežsargi, dienesta pienākumu izpildes laikā. Tā pavisam nesen kādai robežsardzes darbiniecei, veicot patrulēšanu, nācies dalīt taku ar vairākiem vilkiem.
Vēl kāds zemnieks, braucot ar traktoru, ievērojis, kā viņam seko divi vilki. Situācija ir kļuvusi absurda, – vilki vairs nebaidās no cilvēkiem. Šāda situācija Viļakas novadā līdz šim nekad nav tikusi novērota. Līdzīga tā esot arī vairākos citos pierobežas rajonos, tai skaitā Liepnas pagastā.
Alūksnes rajona medību kolektīva “Klajalkšņi” vadītājs Guntars Sniedzāns aģentūrai LETA apstiprināja, ka situācija pierobežā esot patiešām dramatiska. Vakar, 12.jūnijā, uz ceļa gulējuši trīs vilki, tādējādi traucējuši satiksmi. “Tas vēl būtu mazākais, bet sliktākais ir tas, ka visa pierobeža no mežacūkām ir attīrīta un lielai daļai tas ir vienalga. Cilvēkiem, kam te pieder dārgie īpašumi jau nevajag ne to cūciņu, ne to stirniņu, bet tas taču ir svarīgi, lai mums būtu tā dzīvnieku dažādība, ko vilki nokož,” situāciju komentēja Sniedzāns.
Medību kolektīva vadītājs atklāja, ka situācija līdzīga ir katru gadu, taču ar laiku vilku skaitam ir tendence pieaugt. Katru gadu uz diviem vilkiem nāk klāt vēl trīs mazuļi, papildus tam ienāk arī citi vilki no Krievijas, jo tur viņiem vairs nav gaļas, norādīja Sniedzāns. Līdzīga situācija esot arī ar lūšiem.
“Tā kā pierobežā viņiem paliek arvien mazāk barības un nākas meklēt atkal jaunu teritoriju, atliek vien gaidīt, kad tie divi līdz trīs vilku bari, kas te mūsu teritorijā ir, ienāks Alūksnē,” ar sašutumu par iedzīvotāju bezspēku ko darīt situācijas labā, pastāstīja Sniedzāns. Viņaprāt, par šo jautājumu jārunā ne tikai valstiskā, bet pat Eiropas līmenī un ir jāsaprot, kādu risku izraisa straujais vilku pieaugums.
“Var jau kāds gudri skaidrot, ka vilku saplosīts suns nav nekas īpašs, ka ir jāpriecājas, vilku ieraugot. Bet ir jau arī cilvēki, ir bērni un nav garantijas, ka izsalcis vilks, palicis bez medījuma, lai pabarotu savus bērnus, kādu dienu nesaplosīs cilvēkbērnu. Vai tiešām valstī būs jānotiek kārtējai traģēdijai, lai atbildīgās struktūras beidzot sarosītos un izdarītu vismaz kaut ko lietas labā?” jautā Draviņš.
LETA
Komentāri