Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas nosaka līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos. Par laicīgu parāda neatdošanu papildus varēs iekasēt ne vairāk kā 10%.
Civillikumā precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Likums nosaka, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, informēja Saeimas Preses dienestā.
Līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par neizpildīšanu vispār varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību. Noteikts, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Tiesai noteikts pienākums samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tiesa to atzinusi par pārmērīgu.
Mainītas arī parādnieka atmaksātās naudas summas līdzšinējās sadalīšanas prioritātes. No šiem maksājumiem vispirms tiks segti nenomaksātie procenti, pēc tam dzēsta pamatsumma un tikai pēc tam līgumsods. “Esam vienojušies, ka šāda kārtība varētu stāties spēkā nākamā gada jūlijā, un tas būs labvēlīgi parādniekam, jo, pakāpeniski atmaksājot parādu, vairs nepieaugs procenti un pamatparāds,” uzsver Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Savukārt, lai sabalansētu kreditora un parādnieka intereses un lai jauno regulējumu varētu attiecināt arī uz iepriekš noslēgtiem līgumiem, Tieslietu ministrija kopā ar Saeimas Juridisko biroju apņēmusies izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”. Juridiskā komisija iepriekš konceptuāli vienojās par trīs gadu pārejas perioda noteikšanu, kurā puses brīvprātīgi, ja būs nepieciešams, varēs vienoties par izmaiņām jau noslēgtajās saistībās.
Patlaban Civillikuma regulējums par vienu un to pašu līguma pārkāpumu pieļauj gan nokavējuma procentus, gan līgumsodu, turklāt līgumsoda apmērs vairākkārt var pārsniegt pamatparāda summu, veidojot nesamērīgas parāda summas.
LETA
Komentāri