Tuvojoties ziemai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina iedzīvotājiem par nepieciešamību iztīrīt skursteņus un pārbaudīt, vai apkures iekārtas ir ekspluatācijas kārtībā.
Kā liecina VUGD statistika, ar bojātām apkures ierīcēm vai to nepareizu lietošanu saistīto ugunsgrēku skaits ik gadu palielinās. Pērn ugunsdzēsēji izbrauca uz 598 gadījumiem, kad dūmvadā dega sodrēji, bet šā gada pirmajos mēnešos tika reģistrēti vairāk nekā 400 šādu gadījumu.
Pirmie izsaukumi uz namiem, kuru skursteņos aizdegušies sodrēji, jau saņemti arī šoruden, aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere.
Ar apkures sistēmām saistīti ugunsgrēki nereti izceļas lauku viensētās pie veciem cilvēkiem, kuriem pašiem ir problēmas atrast skursteņslaucītāju un speciālistu, kas pirms apkures sezonas sākuma varētu pārbaudīt, vai krāsniņai un dūmvadam nav radušās plaisas. Ņemot vērā minēto, VUGD aicina pašvaldību vadītājus savu iespēju robežās apzināt šos cilvēkus un sniegt viņiem nepieciešamo palīdzību. Tāpat VUGD aicina pašvaldībās izvietot informāciju par ugunsdrošību apkures sezonā, kā arī tālruņa numurus, kur zvanīt, ja nepieciešami kvalificēta skursteņslaucītāja pakalpojumi.
Ugunsdzēsēji atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi. Ja šie nosēdumi savlaicīgi netiek notīrīti, tie var aizdegties. Tādā gadījumā liesmas ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, paaugstinot temperatūru tajā līdz pat 1000 grādiem pēc Celsija skalas. Augstās temperatūras ietekmē skurstenī var rasties plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, savukārt pa šīm plaisām karstās dūmgāzes un liesmas var nokļūt pie degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām. Arī tad, ja ugunsgrēks neizceļas, sodrēju un darvas nosēdumi, kas sakrājušies skurstenī, ievērojami samazina apkures sistēmas darbības efektivitāti.
Saskaņā ar “Ugunsdrošības noteikumiem”, kas ir saistoši ikvienam iedzīvotājam, apkures iekārtas un ierīces jāpārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi.
Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un vismaz divas reizes sezonā apkures krāsnīm un virtuves pavardiem, bet ne retāk kā reizi mēnesī ilgdedzes speciālajām krāsnīm. Bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās izbūvēti dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu.
Iedzīvotājiem, kuriem ir malkas plītis, jāatceras, ka laika gaitā tās nolietojas – cepeškrāsnij var izdegt metāla apšuvums, bet plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaicīgi nomainot izdegušo cepeškrāsni un nostiprinot durtiņas.
VUGD aicina iedzīvotājus pirms ziemas apmeklēt savus vecākos radiniekus un pārliecināties, vai viņu mājas apkures sezonā būs drošas un siltas. Lietderīgi būtu vecajiem ļaudīm uzdāvināt arī dūmu detektoru, jo aizdegšanās var notikt pat tad, ja apkures sistēma ir tehniskā kārtībā. Tādā reizē dūmu detektors ar spalgu skaņas signālu brīdinās par bīstamo situāciju, iespējams, glābjot dzīvības.
Ja izcēlies ugunsgrēks un nepieciešama ugunsdzēsēju palīdzība, ir jāzvana uz tālruni 112. Zvanot uz šo tālruni, joprojām ir iespējams izsaukt arī jebkuru citu ārkārtas dienestu.
LETA
Komentāri