Līgatnes novada dome sākusi sarunas ar Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētāju Marģeri Zeitmani par rehabilitācijas centra “Līgatne” iespējamo pievienošanu slimnīcu apvienībai, informēja Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks.
Sakarā ar rehabilitācijas centra smago finansiālo situāciju un investora meklējumiem Zeitmanis piedāvājis pievienot rehabilitācijas centru apvienībai, jo Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai būtu nepieciešams papildināt savu piedāvājumu klāstu ar stacionāro rehabilitāciju, potenciālā investora intereses skaidroja Kurpnieks.
Līdz ar to Līgatnes novada domē patlaban notiek aktīvas diskusijas ar apvienības valdes priekšsēdētāju par iespējamo sadarbības modeli, viņa vīziju iestādes attīstībai un ilgtspējai. Tajā pat laikā Kurpnieks aģentūrai LETA norādīja, – lai arī pašvaldībai patlaban nav zināmu citu potenciālo investoru un rehabilitācijas centra situācija ir jārisina steidzami, tomēr sasteigt šo jautājumu noteikti nevarot un pirms vienošanās pašvaldība izvērtēšot visas sadarbības nianses, tāpēc laiku, kad varētu būt skaidrs, vai šis investors arī varētu būt galējais variants, patlaban nav iespējams noteikt.
Galvenās prioritātes Līgatnes novada domei, pēc Kurpnieka teiktā, esot tas, lai jaunais investors un kontrolpaketes turētājs spētu nodrošināt iestādē līdzšinējo funkciju izpildi, sakārtojot finansiālās saistības un reizē neapdraudot esošo rehabilitācijas centra darbinieku darbavietas. Tajā pat laikā viņš pieļauj, ka centra vadība, zināmā mērā arī politika un darbības stratēģijas varētu mainīties.
“Deputātiem ir jāsaprot, vai šis investors to visu var nodrošināt, pretējā gadījumā jau lēmums netiks pieņemts,” norādīja Kurpnieks.
Savukārt gadījumā, ja investors neatrastos un vienošanās tuvākajā laikā netiktu panākta, rehabilitācijas centrs nonāktu vēl lielākās finansiālās problēmās. Pēc Kurpnieka teiktā, jau vairāku gadu garumā izveidojies liels parāds Valsts ieņēmumu dienestam par nenomaksātiem nodokļiem, tāpat ir parāds domei un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Kā aģentūrai LETA pastāstīja bijušais Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V), rehabilitācijas centram ir jau vēsturiskas finansiālas problēmas un būtībā tas ir uz slēgšanas robežas. Problēmas ir saistītas ar valsts pasūtījuma krasu samazināšanos. 2009.gadā vien valsts pasūtījums tika samazināts par desmit reizēm. Un turpmāk attīstījušās arī citas finansiālas dabas problēmas.
“Jautājuma virzība un konkrētu investoru meklējumi noteikti ir vērtējams kā pozitīvs solis, bet pirms vienošanās, visam ir jābūt rūpīgi izvērtētam un apsvērtam. Pagaidām man trūkst pārliecības, ka tā tas tiks darīts,” atzina Šteins.
LETA jau ziņoja, ka pirms vairākiem gadiem rehabilitācijas centrs no valsts saņēma pasūtījumu par 500 000 latu gadā. Sākoties krīzei un samazinājumiem, pasūtījums saruka un arī pašlaik ir apmēram 60 000 latu gadā. Tas nozīmē, ka rehabilitācijas centrs, kurā ir vairāk nekā 100 gultu, mēnesī var uzņemt astoņus pacientus, kuriem šo pakalpojumu daļēji apmaksā valsts. Rehabilitācijas centrs varētu normāli strādāt, ja valsts pasūtījums būtu 150 000 līdz 200 000 latu gadā. Tad darbs arī turpmāk būtu nodrošināts 82 centrā strādājošajiem speciālistiem.
SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne” atrodas Līgatnes novada “Skaļupēs”. Centra darbības pamata virziens ir medicīniskās rehabilitācija pēc insulta, sirds-asinsvadu, kaulu locītavu, muguras sāpju, operācijām un citām saslimšanām. Tāpat centrs piedāvā dažādas medicīniskās SPA un organisma atjaunošanas programmas.
LETA
Komentāri