Stalbes pagasta Daibi zina ne tikai visā Ziemeļvidzemē. Te atrodas cieto sadzīves atkritumu poligons. Tajā no vairāk nekā 30 pašvaldībām firmas savācējmašīnas saved sadzīves atkritumus. Pērn poligonā noglabāti ap 16 tūkstoši tonnu. Jau SIA “Limbažu ceļi” pabeigusi pievadceļa rekonstrukciju. Trīs kilometru garumā tagad var braukt pa asfaltētu ceļu. Infrastruktūrā “ZAAO” ieguldīs gandrīz 470 tūkstošus latu, no Kohēzijas fonda tiks atmaksāti 85 procenti izmaksu.
“Šo rudeni SIA “ZAAO” sagaida ar lepnumu par labi padarītu darbu. Bijušas daudzas sarežģītas situācijas, bet kopā varam velna lietas sadarīt. Gribam dzīvot sakoptā vidē ne tikai Ziemeļlatvijā, bet visā Latvijā,”
lepni sacīja
SIA valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais, uzrunājot pašvaldību pārstāvjus un viesus SIA 15 darbības gadu jubilejā. Pašvaldību dibinātais uzņēmums apliecinājis, ka prot strādāt un sasniegt mērķus, pildot galveno uzdevumu – lai Vidzeme un visa Latvija būtu tīra un sakopta.
“Te
nav miskaste, bet atkritumu poligons. Daibe ir pirmais
Latvijā un atšķiras no citiem. Tas ir pašvaldību poligons, un pašvaldības strādā kopā. Ja arī citās jomās pašvaldības tā varētu kopā strādāt. Ja mums būtu vairāk tādu mērķtiecīgu līderu un komandu, mēs daudz vairāk varētu izdarīt,” sacīja kādreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis.
15 gadi bija reizē prieks par paveikto un arī brīdis, lai atcerētos, ka bija jānoiet nebūt ne viegls ceļš, lai sabiedrība pieņemtu domu, ka visus atkritumus no Ziemeļvidzemes vedīs uz vienu vietu, ka par to būs jāmaksā arī katrai lauku sētai. Bet toreiz ideju virzīja nepieciešamība.
Drabešu pagastā Gaujas Nacionālā parka teritorijā bija atkritumu izgāztuve, kurp atkritumus veda arī no Cēsīm. Gaujas Nacionālais parks tās darbību aizliedza. “Rajona padome tolaik bija atbildīga par atkritumu savākšanu un noglabāšanu. Nezinājām, ko darīt. Man bija pazīstami Kanādas konsultanti Latvijā, tikšanās reizē izstāstīju par problēmu. Kanādas valdība atsūtīja speciālistu. Mēs
maksājām uzturēšanās naudu un ēdināšanu, pārējo finansēja Kanādas valdība. Konsultants jau pirmajā tikšanās
reizē pateica, ka viena rajona robežās nekas neiznāks,” atceras toreizējais rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass un atzīst: “”Tikai tagad saprotu, kāpēc, bet toreiz tas bija pārsteigums. Parādīju Latvijas karti un viņš apzīmēja apli ap četriem rajoniem. Sākās priekšizpēte, kurš lielākais atkritumu ražotājs, tika noteikts smaguma centrs – Daibe vai Mārsnēni. Tā kā Mārsnēnos gruntī ir baltā smilts, atlika Daibe.”
Stalbes pagasta Daibē pašvaldība piedāvāja zemi, arī grunts sastāvs bija piemērots, lai varētu ierīkot atkritumu noglabāšanas vietu. “Kā toreiz gāja, varētu uzrakstīt romānu,” saka bijusī Stalbes pašvaldības vadītāja Sofija Zambare un atzīst: “Ja te nebūtu poligona, arī šīs vietas nebūtu. Ceļš nebija izbraucams, bērni uz skolu netika, elektrība tikai viena fāze. Ne uzreiz iedzīvotāji pieņēma, ka te varētu būt poligons. Braucām ekskursijā uz Igauniju, skatījāmies, kāda ir mūsdienīga miskaste. Mūs, pagasta deputātus, toreiz visvairāk interesēja darba vietas. Pirmajos
projektos bija paredzēts, ka te būs darbnīcas, daudziem darbs, arī algu tabulas jau bija pieejamas. Cilvēki jau nāca pagastā pierakstīties darbā. Kur palika šis projekts, nezinu. Deputāti bija ļoti vienoti,” atceras Sofija Zambare un piebilst, ka arī trīs kaimiņu pagastu vadītāji mēģinājuši iegūt savu labumu. Sak, atbalstīsim, ka poligons Daibē, bet daļu dabas resursu nodokļa dalīsim līdzīgi.
“Bija brīži, kad šķita, nebūs te poligons, rajona padome atbalstīja. Esmu gandarīta, jo šī vieta sakārtota, nav pamesta,” tā Sofija Zambare. Rajona padome gan pieņēma lēmumu, ka piešķirs 60 tūkstošus latu ceļam uz poligonu, bet pēcāk to atcēla. Ceļš uz poligonu visus šos gadus bijis saistīts ar problēmām. Pagājuši 15 gadi un vēl viens posms ir asfaltēts.
“ZAAO” ir pierādījums –
ko var panākt un izdarīt, gudri saimniekojot. Retais ticēja, ka te kaut ko vispār var izdarīt. Ieguvēji esam visi, Vidzeme ir tīrāka, pašvaldības pilda tām uzticēto funkciju par atkritumu apsaimniekošanu, “ZAAO” to dara un mums nav galva jālauza,” 15 gadu veikumu vērtēja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents. Viņam piekrita Valmieras domes vadītājs Inesis Boķis un atgādināja, kādi izskatījās lauki pirms 15 gadiem, kad atkritumu apsaimniekošanas sistēma vēl nebija izveidota.
Jau 13 gadus “ZAAO” nopietni strādā vides izglītošanā. “Sākumā tas bija kas jauns, arī mācību programmās nebija par atkritumiem un vidi. Par šķirošanu stāstījām, rīkojām konkursus, viss bija teorētiski. Kad redzi uz ielas konteinerus, ir vieglāk runāt.
Sabiedrības attieksme ir mainījusies. Aizvien populārāks kļūst veselīgs dzīvesveids un pamazām atkritumu šķirošana kļūst par
ikdienu,” stāsta vides izglītības speciāliste Ieva Veģere.
Laiks tik ātri skrien un tas, kas kādreiz šķita neiespējams, tagad ir ikdiena. Arī katrā lauku sētā ir atkritumu konteiners. “Toreiz daudz diskutējām, vai nevajag būvēt atkritumu pārkraušanas stacijas, lai nav tik tālu jāved. Tad speciālisti pārliecināja, ka izdevīgāk visu vest vienuviet. Vai tagad par to nevajadzētu padomāt,” domās dalās Māris Niklass un ar lepnumu atgādina, ka pirmie “ZAAO” statūti tika izstrādāti toreiz rajona padomē.
Sarmīte Feldmane
Komentāri