Strenču novada pedagogu atalgojums ir līdzvērtīgs citu pašvaldības darbinieku atalgojumam novadā, tādēļ par “apdalīto grupu” nav uzskatāmi tieši pedagogi, bet gan viss Strenču novads, aģentūrai LETA atzina pašvaldības izpilddirektors Aivars Auniņš.
Pēc viņa teiktā, novada pedagogi lielākoties rīko interešu izglītības pasākumus un iesaistās citās aktivitātēs, kopumā nodrošinot gala ienākumus lielākā apmērā, nekā strādājot vien noteikto mācību stundu skaitu. Tajā pat laikā Auniņš arī atzīmēja, ka, ņemot vērā vidējos ienākumus novadā, praksē Strenču novads nebūt neesot sliktākajā situācijā, lai arī tieši pedagogu atalgojums nupat atzīts par zemāko Latvijā.
Pēc Auniņa teiktā, salīdzinoši zemais atalgojums nemazina pedagogu motivāciju strādāt novadā. “Pedagogus novadā piesaistot izglītības kvalitāte un citas iespējas pie mums novadā,” viņš atzina, piebilstot, ka daļa pedagogu uz Strenčiem braucot strādāt pat no apkārtējiem novadiem. “Iespēju robežās cenšamies atbalstīt mūsu pedagogus, cik nu tas ir pašvaldības rokās – cenšamies atmaksāt ceļa izdevumus un piedāvāt citus atvieglojumus,” pašvaldības rīcību komentēja izpilddirektors.
Tajā pat laikā viņš atzina, ka atsevišķus pedagogus nereti “aizvilina” tuvā Valmiera, kas tāpat piesaista skolēnus un izrietoši – arī finansējumu. Tomēr kā lielāko skolēnu skaita samazinājuma un tādējādi arī pedagogu zemā atalgojuma iemeslu Auniņš minēja aktīvo iedzīvotāju izbraukšanu no Latvijas. “Un tur jau vairs novads absolūti neko nevar ietekmēt, tā ir valsts politika, kas ir jāsakārto, lai iedzīvotāji gribētu palikt savās mājās,” ir pārliecināts Auniņš.
LETA jau ziņoja, ka zemāko atalgojumu saņem pedagogi Strenču novadā, kur vairāk nekā puse visu pedagogu jeb 57% saņem viszemāko atalgojumu – 280 latus vai mazāk.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datiem uz šā gada 16.oktobri pēc tam, kad sistēmā ievadīta izglītības iestāžu informācija par pedagogu atalgojuma tarifikāciju novados un pilsētās, ministrija secinājusi, ka gandrīz piektā daļa jeb 4677 pedagogi atalgojumā saņem līdz 280 latiem. Turklāt viszemāko atalgojumu saņem pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi. Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) norādīja, ka viens no IZM nākamā gada galvenajiem uzdevumiem būs izglītības finansēšanas sistēmas “nauda seko skolēnam” pilnveide vai jauna modeļa izstrāde.
Saskaņā ar datiem pilsētās un novados, kur liels skaits pedagogu saņem atalgojumā 280 un mazāk latus, netiek ievērota finansēšanas sistēmā “nauda seko skolēnam” noteiktā skolēnu un bērnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi.
Ministrija norādīja, ka pedagogu atalgojuma jautājumus nepieciešams skatīt kontekstā ar skolu tīkla pilnveidi. Pilnveide tiks veikta pēc principa “jo mazāks bērns, jo tuvāk skola”, saglabājot reģionālās sākumskolas, nodrošinot šo izglītību pēc iespējas tuvāk skolēnu dzīvesvietai. Risinot vidējās izglītības pieejamību, tiks saglabātas reģionālās pamatskolas, bet pārskatīts reģionālo vidusskolu tīkls.
LETA
Komentāri