Veiksmīgas vilku medības pagājušajā nedēļā bijušas Amatas novada Nītaures pagastā, kur “Nītaures” kolektīva mednieki nomedījuši vilku kucēnu. Taču šajā sezonā kopumā vilkus nomedījuši vēl vairāki mūspuses medību kolektīvi – “Kaive”, “Vecpiebalga”, “Amatas mednieks”.
“Nītaures” mednieki šosezon jau nomedījuši trīs par gadu jaunākus vilku kucēnus. Kolektīva vadītājs Dainis Mūrnieks stāsta, ka trešais vilks nošauts, kad iznācis pie ēsmas.
“Jāteic, ka pēdējos 15 gadus par vilkiem mūsu kolektīva teritorijā runāt nevarējām, taču šogad ir skaidrs, ka vilki te nav caurstaigājot, bet mitinās un ir savairojušies. Taču gandarījums, ka trīs kucēni nomedīti,” stāsta D. Mūrnieks.
Valsts meža dienesta Centrālvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Andrejs Strods “Druvai” stāsta, ka šajā rudenī saņemtas vairākas zemnieku sūdzības par vilku postījumiem, turklāt vairāki gadījumi reģistrēti Amatas novadā.
“Šajā medību sezonā, šķiet, aktīvāk tiek runāts par plēsēju nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem. Vēsturiskā Cēsu rajona teritorijā šogad vairākas reizes paviesojās lācis, kā arī vilki saplēsuši vairākus desmitus aitu un kazu. Tiesa gan, varam runāt arī par to, cik sagatavots ir zemnieks
un kādus aizsardzības pasākumus veicis, lai mazinātu risku, ka ganāmpulkā ieklīst plēsēji,” saka A. Strods, uzsverot, ka vilku medības turpinās.
Vilku medības nav vieglas. To apliecina “Kaives” mednieku kolektīva pārstāvis Māris Bērziņš. Rudens sākumā kaivēnieši nomedīja vienu vilku, joprojām ik pa laikam apkaimes mežos dzirdama vilku gaudošana, bet medniekiem neizdodas vairāk pelēču nomedīt.
“Gaidām pirmo sniegu, kad dzīvnieka pēdas palīdz sekmīgām medībām. Šobrīd jau ir lieli vēji, vilkus arī neizdodas piegaudot, taču vēl oktobra sākumā dzirdējām gaudojam vilkus,” stāsta M. Bērziņš.
Kopumā Latvijā 2013./2014. gada medību sezonā līdz pagājušajai nedēļai nomedīti 143 vilki. Atļautais limits ir 200 vilku.
VMD
informācija par gadījumiem, kad vilki saplosījuši mājdzīvniekus, liecina, ka postījumu skaits ik gadu pieaudzis. 2009. gadā vilki saplosījuši 110 mājdzīvniekus, tajā skaitā 87 aitas, 2010. gadā saplosīti 85 mājdzīvnieki, tajā skaitā 70 aitas, 2011. gadā – 242 mājdzīvnieki, tajā skaitā 176 aitas, 2012. gadā –
170 mājdzīvnieki, tajā skaitā 163 aitas, bet šogad līdz 1. oktobrim
saplosīti 174 mājdzīvnieki, tajā skaitā 152 aitas.
Redzams, ka pēc 2010./2011. gada sezonas, kad nomedīts mazāk vilku, plēsēju uzbrukumos cietis divreiz lielāks mājdzīvnieku skaits nekā
iepriekšējā sezonā. Tādēļ turpmākajos gados vilku medības ir pastiprinātas, kaut gan saplosīto mājdzīvnieku skaits nedaudz samazinās. VMD pārstāvji, sīkāk analizējot vilku uzbrukumu gadījumus un iepazīstoties ar postījumu vietām, apstiprinājuši jau agrāk zināmo, ka mājdzīvnieku īpašnieki pilnībā ignorē pieredzi, ieskaitot paši savējo, un neveic nekādus pasākumus īpašuma aizsardzībai pret savvaļas dzīvniekiem. VMD uzsver, ka šādā situācijā problēmu atrisināt ar medīšanu nevar, jo postījumiem ir gadījuma raksturs. Tāpat tiek teikts, ka neatkarīgi no tā, kāds būtu kopējais vilku skaits, var veidoties situācija, ka arī viens vienīgais palikušais vilks var nokost aitas kādā aplokā kā viegli iegūstamu barību.
Arī VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību inženieris Jānis Ročāns norāda, ka zemnieki, kuri pa nakti atstāj laukā aitu ganāmpulkus, mājdzīvniekus pakļauj briesmām.
“Vasaras otra puse un rudens ir laiks, kad mazie vilcēni tiek mācīti medībām. Līdz ar to vilcenes izvēlas vieglāko medījumu vietu, nereti ir aitu ganāmpulkus. Tādēļ būtiski, lai lopu turētāji veiktu
mājdzīvnieku aizsardzības pasākumus,” komentē J. Ročāns, sakot, ka pavisam iespējams –
šajā medību sezonā nomedījamo vilku skaits vēl tiks palielināts. Viss atkarīgs no tā, kā medniekiem veiksies un cik ātri tiks nomedīti patlaban atļautie 200 pelēči.
Liene Lote Grizāne
Komentāri