Dzērbenes centrā dažu soļu attālumā atrodas skola un bērnudārzs. Skolā mācās 40 bērni, bērnudārzā ir 30 audzēkņu. Bērnudārza ēkā atrodas arī ambulance, zobārstniecības kabinets, frizētava. Neilgu laiku bija arī bibliotēka.
“Pašvaldībai budžeta līdzekļi ir jātērē saprātīgi – gan kārtējie izdevumi, gan plānojot perspektīvā. Tāpēc arī tika nolemts bērnudārza grupas pārcelt uz skolas ēku, tur iekārtojot pirmsskolas izglītības iestāžu prasībām atbilstošas telpas,” stāsta Vecpiebalgas novada domes izpilddirektors Hugo Duksis. Dzērbeniešiem domes lemtais nepatīk. Ir uzrakstīts iesniegums, kuru parakstījuši novada iedzīvotāji, tajā tiek lūgts “nepārcelt ne pašreiz, ne tālākā perspektīvā “ to, kas te ir un bija – bibliotēku, ambulanci, bērnudārzu, frizētavu.
“Bērnudārza ēka jau šobrīd ir sabiedriskais centrs, te iedzīvotājiem bez visa minētā pieejami arī datori, internets, kopētājs. Negribam, lai bērnudārza ēka pārvērstos par neapdzīvotu graustu.
Jau februārī notika iedzīvotāju sapulce, kurā
novada administrācija
izskaidroja
reālo situāciju un iespējas piesaistīt finansējumu.
“Toreiz tika stāstīts, kādā stāvoklī ir bērnudārza ēka. Ikdienā jau to neredz, jo nopelējušās sienas tiek aizklātas. Bijušajā skolotāju istabā nedrīkst ieiet, viss sapuvis. Ārējā siena telpām, kurā uzturas jaunākās grupas bērni, arī
gaitenī ir mitra, sienas pelē. Vai tas neietekmē bērnu veselību? Ēkai ir jāmaina jumts. Tas ir caurs, kaut mainīts pirms septiņiem gadiem. Siltākās dienās grupiņās ir karsti, bērni svīst. Siltumu telpās nevar regulēt. Nesen zem grīdas bija plīsusi caurule. Visas komunikācijas ir nolietojušās, arī bērnudārza aprīkojums savu laiku nokalpojis,” situāciju bērnudārzā raksturo vidusskolas direktore Ērika Arāja un uzsver, ka bērnudārzs ēkā izmanto tikai četras telpas un zāli. Lielākā daļa telpu stāv tukša. Bet par siltumu ir jāmaksā. Un to dara pašvaldība. “Mēnesī par siltumu maksājam ap divus tūkstošus
latu,
skolas ēkas apsilde izmaksā ap 700 latu, bērnudārza – 1300 latu. Kāpēc jāuztur tukšas telpas? Arī iedzīvotāju sanāksmē aicināju, ja kāds vēlas īrēt, lai nāk. Protams, būs jāmaksā īre un komunālie maksājumi. Šķiet, tas neapmierināja – kāpēc jāmaksā, ja ēka pieder pašvaldībai,” domās dalās Ērika Arāja. Lai sakārtotu ēku, pēc būvinženieru slēdziena nepieciešams pusmiljons latu. Ēkas uzturēšana pašvaldībai gadā izmaksā 18 tūkstošus latu. “Mums ir jādomā, kā ekonomiski saimniekot,” atgādina izpilddirektors.
Bērnudārzā “Druvas” satiktās audzēkņu mammas Zaiga Kaštanova un
Vita Eglīte neatbalsta pašvaldības ieceri. Katrai savi argumenti, jo, saprotams, vecākiem svarīgākais – lai bērni justos labi un būtu drošībā. “Man īpaši nepatīk, ka būs jāpārceļas uz skolas ēku,” saka Vita Eglīte. Abas ar Zaigu gan min iemeslus, gan uzdod daudzus jautājumus. Vai skolā
varēs nodrošināt skaņas izolāciju, zvans ir ļoti skaļš, bērniem traucēs gulēt. Zāle visiem būs viena, vai mazie tajā tiks nodarbībās. Vai 155 gadus vecā ēkā varēs nodrošināt pirmsskolas izglītības iestādes prasības? Bibliotēku pārcēla, kāpēc? Kāpēc to nevar darīt ar mūzikas skolu? “Nav jau viss jumts caurs, tikai daļai ēkas. Bērnudārzs stāv tukšs tāpēc, ka neizīrē. Zinu uzņēmēju, kas gribēja īrēt, atteica, bet kurš tad var samaksāt 80 latu mēnesī un vēl
par siltumu,” domās dalās Zaiga un piebilst, iedzīvotāju sapulcē solīts, ka būs vēl tādas sanāksmes, tā arī nav bijušas, tikai lēmums gan pieņemts.
“Visos pagastos bērnudārzu ēkas tiek atjaunotas, tikai ne Dzērbenē. Ļoti negribētos, ka šī ēka paliek par tādu pašu graustu, kā daudzas centrā, ”saka vecmāmiņa Iveta un slavē telpas, kuras ir
gaišas, plašas, siltas.
Viņas bērni gājuši šajā dārziņā, tagad to apmeklē mazbērni. “Šodien piedzīvojam sekas. Mēs, dzērbenieši, taču zinām, kāpēc ēkai caurs jumts, kuri no tā tīrīja sniegu un cirta ledu, kurš lika to darīt. Mūsu skolā tik maz skolēnu, bet Taurenē pamatskola un bērnudārzs pārpildīti. Dzērbenē skola ir jāsaglabā, ja tās nebūs, kas tad te paliks. Nesaprotu, kāpēc pašvaldības autobuss novada robežās vadā bērnus no vienas skolas uz citu. Žēl ēkas, kas aizies bojā,” viedokli pauž Iveta.
Dzērbenieši arī ierosina, ka varbūt pamatskolu no Taurenes, kas darbojas bērnudārza telpās, pievienot vidusskolai. Trīs kilometri jau nav attālums. Tad arī bērnudārzi varēs palikt tādi, kādi
tie kādreiz paredzēti. Vēl kaimiņu vidū tiek spriests, ka kāds uzņēmējs ēku noskatījis, dara visu, lai pašvaldība uzliek jumtu, tad lēti nopirks vai gluži otrādi – beigtā jumta dēļ pašvaldība par māju daudz neprasīs un izsolē diezin vai būs gribētāji. Kam taisnība?
Bērnudārza audzinātāja Vija Ābelniece par gaidāmajām pārmaiņām izsakās skopi: “Esam samierinājušies, sola, ka būs labāk. Mums ir skola jāglābj, ja tās pagastā nebūs, nebūs arī pagasta. Saprotams, ka ēkām, kuras izmanto
tik maz bērnu, nevar piesaistīt finansējumu.”
Skolas direktore dzērbeniešu bažas noliedz. “Katrai grupai būs sava ieeja, katrai divas telpas, būs jaunas mēbeles. Bija arhitekts, tāmētājs, visas telpas
atbildīs normatīviem, mēs nemaz nedrīkstam tos neievērot. Vairākkārt esmu aicinājusi vecākus, dzērbeniešus, atnāciet, izrādīšu gan telpas skolā, gan to, kādas tās ir bērnudārzā. Runas klīst dažādas, bet savām acīm runātāji nav redzējuši,” tā Ērika Arāja. Bērnudārzā būs jaunas mēbeles. Nebūs no skolas uz bērnudārzu jāvadā ēdiens. Zālē sporta nodarbības notiek tikai sliktos laika apstākļos.
Dzērbenietis Inga Krieviņš mudināja novadniekus parakstīties, lai saglabātu bērnudārzu. “Solījumu, ka būs labāk, bijis daudz. Bērnudārza ēkas nolietojums ir 25 līdz 30 procenti. Tas ir normāli. Šo ēku nedrīkst atstāt tukšu. Pie tā arī palieku. Un ne es viens,” tā Inga Krieviņš.
Viņš domei uzrakstījis daudzus iesniegumus, kuros uzdevis jautājumus. Tagad arī vērsies tiesībsargājošās iestādēs, ka pašvaldība nav devusi rakstisku atbildi. “Ap sporta laukumu ir jābūt žogam. Tas bērnu drošībai, bet tāda nav. Esmu runājis, rakstījis, atbildes nav,” tā “Druvai” Inga Krieviņš. Vidusskolas direktore Ērika Arāja paskaidro, ka paredzēta sporta laukuma rekonstrukcija, ka nākamgad mazajām skolām būs pieejams ES finansējums sporta laukumu sakārtošanai. “Tad arī sporta laukumam būs žogs. Sporta laukums pie skolas ir gadus 40, neviena institūcija par to nav izteikusi kādu aizrādījumu. Par plāniem esmu stāstījusi Krieviņa kungam. Viņš to visu zina, bet turpina rakstīt iesniegumus,” stāsta direktore.
Bērnudārzu pārcels uz skolu – tas ir skaidrs. “Sliktāk nebūs. Ir kaut kam jāmainās, lai būtu labāk,” tā Ērika Arāja, piebilstot, ka arī muzejam, ne jau rīt, bet būs plašākas telpas.
Bet Inga Krieviņš “Druvai” uzsver, ka pašvaldība nerēķinās ar iedzīvotājiem, viņu viedokli un viņš nespēj vienaldzīgi noskatīties, kā tas, kas ir labs, tiek iznīcināts.
Sarmīte Feldmane
Komentāri