Akvakultūru audzētāji zivis jau sagatavojuši ziemošanai, bet dažās saimniecībās turpinās komercmakšķerēšana.
Priekuļu novada Liepas pagasta zivju audzētavas “Sillakas” saimnieks Renārs Hofmanis norāda, ka, pateicoties laikapstākļiem, šogad komercmakšķerēšanas sezona turpinās ilgāk nekā parasti, vēl šajās dienās ierodas pa kādam makšķerniekam. “Vasarā strādājām, cik jaudas. Pieprasījums bija lielāks nekā piedāvājums. Daudziem nācās atteikt. Manāms apmeklētāju sarukums sākās ar septembri. Makšķerēt var līdz pirmajiem lediem. Kad uzsalst pavisam bieza ledus kārta, tad varam piedāvāt zemledus makšķerēšanu, taču par to interese ir daudz mazāka,” stāsta R.Hofmanis un piebilst, ka priecājas par klientiem, kas jau gadiem atpūtai izvēlas “Sillakas”. Tiesa, šogad vairāk bijis ārzemju tūristu, daudzi braukuši no Krievijas.
”Sillaku” dīķos ir daudzveidība, iespējams makšķerēt foreles, kas ir pieprasītākās, tām seko stores, līdakas un karpas. Zivkopis norāda, ka nevar apvienot ražošanu ar atpūtas piedāvāšanu, par galveno virzienu saimniecībā izraudzīta komercmakšķerēšana. “Ir jāatrod tas vidusceļš, lai varētu saražot zivis tik, cik vajag patēriņam. Ja jāvērtē situācija, tad paredzams, ka šogad zivju nozvejas rādītāji būs lielāki nekā pērn. Ir manāms, ka kopumā
ekonomiskā situācija uzlabojas, cilvēki atļaujas vairāk, izdod naudu arī savam priekam un atpūtai,” viņš saka.
Arī Pārgaujas novada saimniecībā ”Ūdensrozes”, kas ir 230 hektārus liela dīķu saimniecība, nodarbojas gan ar zivju audzēšanu tirgum, gan komercmakšķerēšanu. Populārākais ir Milmēnu dīķis, pie kura atpūsties brauc kā vietējie, tā no tālākām
vietām. ”Makšķerēšana un tūrisms iet roku rokā. Sezonas laikā interese par makšķerēšanu bija liela. Brauca no visas Latvijas,” saka “Ūdensrožu” saimnieks Pēteris Zaļaiskalns.
Zivjaudzētāji teic, ka vasara zivju audzēšanai nav radījusi kādas ievērības cienīgas problēmas, jo laikapstākļi esot bijuši labi. “Vienīgās problēmas daudziem zivjaudzētājiem sagādāja nokrišņu trūkums. Līdz ar to ūdens līmenis pazeminājās,” saka zivkopis Ilgonis Zaļaiskalns. Viņš gan pieļauj domu, ka šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu nozveja varot būt mazāka. ”Pēc nozvejas datiem redzu, ka pērn zivis auga labāk, arī nozveja bija lielāka. Pamatā audzējam karūsas, līņus, līdakas, karpas, asarus, raudas. Gandrīz viss, kas bija realizējams, jau ir pārdots. Nedaudz atstājam rezervi uz pavasari. Zivis jau nobāzējām ziemas dīķos,” saka Ilgonis Zaļaiskalns, piebilstot, ka pavasarī zivis var pārdot par augstāku cenu, tāpēc tās jāpatur. Viņš neslēpj, ka šajā nozarē jāieliek daudz darba, par lielu biznesu to grūti nosaukt, taču kā perspektīvu varot minēt komercmakšķerēšanu.
Zivsaimnieki vērtē, ka vietējam tirgum saražoto zivju daudzums ir pietiekams, tāpēc jauniem spēlētājiem tirgū nav viegli ienākt. “Tiem pašiem, kas esam, jau nav viegli. Piemēram, Cēsu tirgū svaigas zivis tirgo daudzi, taču šaubos, vai viss tiek darīts legāli. Būtu jābūt stingrākām kontrolēm, kas seko līdzi, no kurienes vestas zivis. Zinu, ka daudziem vieglāk ir ”kaut kur paņemt”, nekā pašiem ieguldīt darbu,” norāda P.Zaļaiskalns.
Priekuļu novada Veselavas pagasta zemnieku saimniecības ”Jaunkausuļi” saimnieks Aivars Mārtiņjēkabs teica, ka šogad īpaši labi barojušās karpas. “Bija silta vasara, tas zivīm patika. Lai gan karpas ir izvēlīgas, auga labi,” viņš norāda. A.Mārtiņjēkabs zivis jau daudzus gadus pārdod Veselavā Bērzkrogā. Tiesa,
kādu laiku zivju tirdzniecība apstājusies, jo lielākā daļa jau realizēta. Kā saka zivsaimnieks, uz svētkiem zivju tirdzniecība atsāksies. Kādi pārsimt kilogrami tam atstāti. “Tas nu ir skaidrs, ka uz svētkiem cilvēki pērk vairāk. Izveidojies klientu loks, kas manas zivis vien pērk, jo zina, ka vietējās. Visvairāk iecienītas ir karpas, taču pērk arī līdakas un līņus. Pašā sezonas sākumā noiets bija labs. Iestājoties aukstākam laikam, pieprasījums saruka. Tā ir bijis katru gadu,” saka A.Mārtiņjēkabs.
Ilze Fedotova
Komentāri