Aizritējis vēl viens gads, atstājot nospiedumus laikā, laikmetā, valstīs un cilvēkos. Mūsu atmiņās tas paliks kā lata atvadu gads. Taču aizgājušajā gadā bijis vēl daudz citu aizraujošu notikumu. Laikraksts “Druva” uz tiem atskatās, pārlapojot 2013.gada avīzes numurus.
Janvāris
Gada sākumā cēsniekiem nācās cīnīties pret
projektu bīdītāju, kas saucās par uzņēmējiem, ieceri pilsētā būvēt biogāzes ražotni. Tāda pilsētnieku aktivitāte sen nebija piedzīvota. Prezentācijā domes zāle bija pilna, gandrīz visi iebilda pret ieceri. Deputāti arī nobalsoja pret būvniecību, taču projekta īstenotāji, negribot samierināties, iesūdzēja pašvaldību tiesā.
Neredzētas emocijas valdīja Cēsīs sporta hallē, uz lielā ekrāna rādīja filmu “Sapņu komanda”. Seanss atgādināja īstu basketbola spēli, jo gados jaunie skatītāji
katru Latvijas izlases gūto grozu sveica ar gavilēm. Kad latvieši finālspēlē guva izšķirošo punktu pret Spāniju, kas atnesa čempionu titulu, tribīnes burtiski uzsprāga. “Super filma,” vērtējums bija
vienbalsīgs.
Februāris
Mēneša pirmajā dienā Cēsu Valsts ģimnāzijas 2006./2007. mācību gada absolventi -Ģirts Smelters un Kristaps Jēkabsons uzsāka ceļojumu apkārt pasaulei. Mērķis- satikt ārzemēs simts latviešus un izveidot par viņiem stāstus; nosacījums – ceļojuma laikā jāiztiek ar minimāliem līdzekļiem, neguļot viesnīcās, braucot ar stopiem. Septembra vidū ceļotāji atgriezās mājās, paveikuši iecerēto. Ar ceļojuma aprakstu un
latviešu stāstiem var iepazīties interneta vietnē www.100latviesustasti.lv.
Beidzot kļuva zināms, kurš būs Cēsu rajona patērētāju biedrības vadītājs. Pēc vairākām sapulcēm, plašām un pat skarbām diskusijām, biedriem daloties divās nometnēs, par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Aivaru Avenu.
Marts
Latvija uzzināja, kur ir ceļš P30. Vecpiebaldzēniem beidzot apnika lauzt mašīnas, viņi pauda sašutumu par ceļa slikto stāvokli un valsts bezdarbību. Tika vākti paraksti, piketēts Rīgā, prasot novadā izsludināt ārkārtas situāciju. Nemiernieki saņēma solījumu, ka 2014.gadā sāksies ceļa rekonstrukcija.
Cēsīs varēja priecāties tie,
kuri izmanto centralizēto siltumu. Ekspluatācijā nodeva jauno biomasas katlumāju, siltuma ražotāji solīja jūtami samazināt maksājumus. Solījumi arī īstenojas, un ar oktobri tarifs saruka par 17 procentiem.
Aprīlis
Ziema sevi vēstures grāmatās ierakstīja kā sniegiem bagāta un gara. Aprīļa vidū tā joprojām neatkāpās, bet turpināja papildināties. 9.aprīlī Zosēnos reģistrēta otra biezākā sniega sega Latvijā – 62 cm, kas ir līdz šim biezākā sniega sega šajā vietā 21.gadsimtā.
Uz simtgadi atskatījās Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, kas agrāk bija pazīstams kā Priekuļu selekcijas stacija.
Ar zelta mirdzumu šis pavasaris bija Cēsu sportā. Sieviešu basketbola komanda “SK Cēsis” kļuva par pirmajām čempionēm apvienotajā Latvijas – Igaunijas sieviešu basketbola čempionātā, dažas nedēļas vēlāk triumfējot arī Latvijas čempionātā.
Daudzos līdzjutējus iepriecināja arī florbola komanda “Lekrings”, kļūstot par pieckārtējiem Latvijas virslīgas čempioniem. Finālsērijā līdz četrām uzvarām cēsnieki negaidīti viegli pieveica iepriekšējos čempionus “Lielvārdi” ar 4:1.
Maijs
Uz pastāvēšanas 20 gadiem atskatījās piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, reizē atzīmējot arī simt gadu kopš pienotavas būvniecības un Straupes piensaimnieku biedrības dibināšanas.
Baltijā lielākais keramisko būvmateriālu ražotājs “Lode”
par godu pastāvēšanas 50. gadadienai pie savas galvenās ražotnes Liepas pagastā ielas malā iestādīja vairāk nekā 50 liepu.
To, ka Cēsīs satiksmes organizācija ir sarežģīta, apliecināja kārtējais negadījums – tūristi no Čīles centās no Skolas ielas cauri pagalmam gar veikalu “Rota” nokļūt uz Rīgas ielas. Auto palika uz
kāpnēm. Ceļotāji stāstīja, ka šo ceļu rādījusi navigācijas ierīce.
Lai arī kopumā mēnesis ritēja mierīgi, bija jūtams pašvaldību vēlēšanu tuvums. Dažā novadā gāja karsti, vēlētāju pastkastēs nonāca kompromati par kandidātiem. Līgatnē vēlētāji varēja iepazīties ar “Anonīma vēlētāja pārdomām pirms vēlēšanām”, anonīmie “rakstnieki” nesnauda arī citos novados.
Jūnijs
Mēneša pirmajā dienā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Tās kļuva par vismazāk apmeklētajām pašvaldību vēlēšanām valstī, piedalījās vien 45,99 procenti balsstiesīgo, bet Vidzemē vēl mazāk – 44,92 procenti. Vēsturiskajā Cēsu rajonā 50 procentu dalība bija vien Līgatnes un Pārgaujas novadā.
Vēlēšanas lielus pārsteigumus nesagādāja. Jauni domes priekšsēdētāji Cēsu rajonā tika trijiem novadiem. Cēsu iepriekšējais mērs Gints Šķenders nekandidēja, ievēlēja viņa
vietnieku Jāni Rozenbergu.
Raunas novadā par domes priekšsēdētāju kļuva Evija Zurģe, jo iepriekšējais vadītājs Andris Neimanis atsauca savu kandidatūru.
Vissmagākās kaujas izcīnīja Līgatnes novadā, kur izpilddirektors Guntars Pīpkalējs uzvarēja domes priekšsēdētāju Aināru Šteinu.
Zaudētājs un vairāki pirmās domes sēdes apmeklētāji vērsās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lūdzot izvērtēt jaunās domes sēdē pieņemto lēmumu tiesiskumu.
Mēneša beigās sākās XXV Vispārējie latvieši Dziesmu un XV Deju svētki. Cēsu Dziesmu un deju svētku apriņķi pārstāvēja 15 kori, 27 deju kolektīvi, divi pūtēju orķestri, koklētāju ansamblis, lietišķās mākslas meistari no Cēsīm, Raunas, Vecpiebalgas, Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes novada. No Cēsu novada svētkos piedalījās 412 dalībnieki, no Priekuļu – 184, Vecpiebalgas – 164, Amatas – 136, Pārgaujas – 111, Jaunpiebalgas – 70, Līgatnes – 66, Raunas – 61.
Jūlijs
Sākās Latvijas pilntiesīgais ceļš uz eiro. 9.jūlijā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome pieņēma gala lēmumu atbalstīt eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada 1.janvāra.
Atzīmējot 150.gadadienu, kopš Latvijas teritorijā izdota pirmā pasta vērtszīme, “Latvijas Pasts” izdeva pastmarku. Tajā attēlots pastnieks, kurš piegādā vēstuli vēsturiskajā Cēsu apriņķī; fonā redzamas Cēsu pilsdrupas, jo tieši Cēsis (vēsturiski – Wenden) ir pirmās Latvijas teritorijas pastmarkas izdošanas vieta.
Jaunpiebalgā plaši atzīmēja Svētā Toma baznīcas restaurācijas darbu pabeigšanu un dievnama 140. gadadienu.
Augusts
Visu gadu “Druva” seko koncertzāles celtniecībai. Augustā domes sēdē deputāti nobalso, ka tā sauksies “Vidzemes koncertzāle Cēsis”. Cēsniekus aicināja ieteikt koncertzāles nosaukumu, ieteica: Cēsu pērle, Cēsu sirds, Vendene, Wendenes Ausma,
Vidzemes šūpulis, Vidzemes lukturis, Mazā Parīze, Zelta stīga,
Melnais gulbis un citus.
Kāda gaisa pilote veica nosēšanos ar gaisa balonu Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritorijā.
Veicot piespiedu nosēšanos, viņa neesot zinājusi, ka šī ir slēgta vieta, bet izraudzījusi pietiekami lielu platību – stadionu, un nolēmusi nolaisties.
Septembris
Darbu sāka Cēsu jaunā sākumskola, pirmā, kas izveidota pēc vecāku iniciatīvas.
Svinīgā pasākumā Cēsīs lika pamatakmeni Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) jaunajam depo. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas laikā par valsts
līdzekļiem tiek pilnībā no jauna būvēts ugunsdzēsības depo.
Svinīgi atzīmēja Latvijas Tautas frontes (LTF) Cēsu rajona nodaļas dibināšanas 25.gadadienu. 1988.gada 11.septembrī cēsnieki pirmie nodibināja
rajonu aptverošu LTF nodaļu.
Ar zondes “Zinoo 2” palaišanu, ūdens un gaisa raķešu būvēšanu
tika aizvadīts pirmais
kosmosa festivāls Cēsīs, pulcējot apmēram 500 dalībnieku no daudzām Latvijas pilsētām, Igaunijas un citām valstīm.
Oktobris
No 1.oktobra Latvijā cenu zīmēs pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem līdztekus cenu norādīšanai latos bija jānorāda
cena arī eiro.
22.oktobrī apritēja 25 gadi, kopš Cēsu Jaunās pils tornī uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Cēsnieki bija pirmie, kuri 1988.gadā savā pilsētā oficiāli pacēla Latvijas nacionālo karogu.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs intervijā LETA atzinis, ka simboliskā nozīmē Cēsis gatavas kļūt par galvaspilsētu un pārņemt daļu tās funkciju, jo vēsturiskais fons tam pilsētā ir pietiekams.Tā bija atbilde Rīgas mēra Nila Ušakova vēlmei diferencēt sabiedriskā transporta biļešu cenas. Cēsu mērs norādīja – ja Rīgai galvaspilsētas nasta par smagu, Cēsis gatavas piedāvāt sevi.
Novembris
Cēsu Kristus Karaļa Romas katoļu draudzē, klātesot arhibīskapam Zbigņevam Stankēvičam, priesteriem no Latvijas novadiem un Rīgas, svinēja īpašo misi
– veltītu Cēsu dievnama 85.gadadienai un prāvesta Bernarda Kublinska priesterības 60 gadiem. Viņa veikumu novērtē visi, un B. Kublinskis “Druvas” aptaujā “Gada cilvēks” iegūst laureāta titulu.
Kopumā novembris paiet traģiskā zīmē, jo Rīgā, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam “Maxima”, gāja bojā 54 cilvēki. Glābšanā iesaistījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēji arī no
reģioniem. Uz Rīgu devās arī deviņi brīvprātīgie no Cēsu daļas – komandieris Kaspars Dravants, vada komandieris Jānis Paeglis, vada komandieris Rolands Žoluds, vada komandiera vietnieks Fēlikss Kociņš, nodaļas komandieris Uģis Smirnovs, ugunsdzēsējs – glābējs, autovadītājs Gunārs Bērziņš, ugunsdzēsēji – glābēji Edgars Židovs, Guntars Sokolovs un Ritvars Ekerts.
Decembris
10.decembrī sākās Latvijas eiro monētu sākumkomplektu tirdzniecība. Komplektā, kura vērtība ir 10 lati jeb 14,23 eiro, iekļautas 45 monētas: divas divu eiro monētas, četras viena eiro monētas, septiņas 50 centu monētas, astoņas 20 centu monētas, septiņas 10 centu monētas, piecas piecu centu monētas, sešas divu centu monētas, sešas viena centa monētas.
Cēsīs pēc ilgāka pārtraukuma notika civilās aizsardzības mācības, kurās tika izspēlēta sprādzienbīstama situācija skolas un daudzdzīvokļu namu tuvumā. Mācībās piedalījās
valsts un pašvaldības dienestu pārstāvji, pavisam 11. Lai arī iecerētais izdevās , iesaistītie atzina, ka vēl ir ko pieslīpēt, un mācībām ieliek atzīmi seši starp septiņi.
Ziema, kas pavasarī uzkavējās samērā ilgi, gada nogalē negrib un negrib atnākt. Un cilvēkiem atlika vien cerēt, ka gads tomēr būs balts no abiem galiem.
Jānis Gabrāns
Komentāri