Videonovērošanas ierīkošana mazajos veikalos bija jāveic vienlaikus ar pāreju uz eiro, proti, šī gada sākumā. Un lai gan iepriekš pat tika izteikti viedokļi, ka šis slogs draud iznīcināt mazos tirgotājus, dzīve pierāda, ka latvietis ir izturīgs un sīksts. Viņš izdara visu likumā prasīto.
Vēl pagājušajā gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas līdz ar citiem ierobežojumiem alkoholisko dzērienu tirdzniecībā paredzēja nepārtrauktu obligātu videonovērošanu veikalos, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus, tostarp mazajos lauku veikaliņos. Kameru ieviešanas nolūks – panākt lielāku kontroli pār pārdevējiem, kas nelikumīgi pārdod alkoholu nepilngadīgajiem.
Piecu mazo veikalu īpašniece Amatas un Vecpiebalgas novadā Baiba Jukņeviča “Druvai” norāda, ka likums ir izpildīts, taču viņa pati tam nekādu jēgu nesaskata.
“Galvenais arguments bija tāds, lai netirgotu alkoholu nepilngadīgām personām. Mēs to nekad neesam darījuši un nedarītu. Šāds likums tikai pierāda to, ka valsts neuzticas uzņēmējiem. Turklāt ne jau ar šādu kameru uzstādīšanu mazināsies alkoholisms. Ja jaunietis ir nolēmis iegādāties alkoholu, tad viņš, visticamāk, izdomās, kā to izdarīt. Tā ka šī problēma noteikti jārisina citādi, nevis uzliekot nevajadzīgas prasības tirgotājam,” saka B. Jukņeviča un norāda, ka, neskatoties uz papildu finanšu līdzekļu izdošanu, visos piecos viņas veikalos videonovērošanas kameras ir uzstādītas.
Uzņēmēja gan norāda, ka tika meklēts lētākais ceļš un videonovērošanas kameras iegādātas ārpus Latvijas. “Pētot piedāvājumu Latvijā, ātri vien tapa skaidrs, ka normāla videokamera maksā ap 400 latu. Tad nu domāju, kur varētu tās iegādāties izdevīgāk, un beigās šādu iespēju arī atradu. Protams, ar kameru uzstādīšanu jau viss nebeidzas, jo ikdienā būs jārūpējas, lai novērošanas ierīces uzturētu darba kārtībā, kas arī prasa izdevumus,” saka B.Jukņeviča, paužot gan neizpratni par to, kas un cik bieži nāks video ierakstus pārbaudīt. Tas tirgotājai neesot skaidrs. Viņa arī teic, ka, cerams, šis nebūs tas gadījums, kad likums tiek pieņemts, tirgotāji to izpilda, bet ar laiku tas aizmirstas un izrādās, ka patiesībā bijis nevajadzīgs.
Mazo veikalu īpašniece Ināra Cerusa no Dzērbenes pagasta
arī piekrīt viedoklim, ka šāda prasība bijusi lieka un tikai kārtējo reizi noslogo mazos uzņēmējus.
“Īpaši laukos, kur cilvēki viens otru pazīst, pārdevējs nekad nepilngadīgam bērnam netirgos alkoholu. Šāda prasība – uzstādīt videonovērošanas kameras – bija lieka. Domāju, ka valstī daudz kas tiek darīts, neapdomājot sekas un gremdējot mazos uzņēmējus. Turklāt šīs kameras patiešām ir dārgas, tās vēl jāuzstāda un jāuztur kārtībā. Tas viss atkal uz veikala īpašnieka pleciem,” viedokli pauž SIA “Viva5” īpašniece.
Abas uzņēmējas gan piekrīt viedoklim, ka latvietis patiešām ir sīksts un izturīgs un līdz pēdējam velk savu vezumu. Arī tirdzniecības nozarē mazie uzņēmēji ikdienā pierāda, ka, neskatoties uz dažādām, reizēm pat nejēdzīgām prasībām, zobi tiek sakosti un likumi pildīti. I.Cerusa gan bilst, ka noteikti pienāks brīdis, kad tiks izsmelti visi spēki un varēšana, taču pagaidām viņa vēl darbojas tirdzniecībā, pildot valsts uzliktās prasības un likumus.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa priekšnieks Jānis Goba “Druvai” norāda, ka videokameru uzstādīšana mazajos veikalos jāuztver kā pozitīva lieta, jo tas nāks par labu pašiem uzņēmējiem un veikala īpašniekiem.
“Nevajag uzreiz domāt, ja valsts prasa, tad tas ir slikti. Dzīvē var notikt dažādi, iespējams, šādi videomateriāli tiesā kādas lietas izmeklēšanā lieti noderēs. Turklāt tas arī uzņēmējam parādīs to, cik godprātīgi ir veikala pārdevēji – vai izsit visus čekus, vai visu naudu liek kasē vai kabatā. Domāju, tālredzīgākie uzņēmēji šīs lietas jau paši sevis dēļ bija sakārtojuši. Tāpat vienmēr varēs pierādīt to, ka alkohols ārpus noteiktā laika veikalā netiek tirgots vai to nekādā gadījumā tur neiegādājas nepilngadīgas personas. Uzskatu, ka videokameru uzstādīšana pašiem uzņēmējiem ir ieguldījums, kas ar laiku atmaksāsies,” komentē J. Goba.
Liene Lote Grizāne
Komentāri