Lai nodrošinātu Latvijas mežacūku populācijas blīvuma samazināšanu, ņemot vērā arī Āfrikas cūku mēra draudus, Valsts meža dienests mežacūku medības ar dzinējiem pagarinājis līdz marta vidum.
Aptaujājot mūsu puses medniekus, jāsecina, ka lielākā daļa kolektīvu dzinējmedības noslēguši, uzsverot, ka mežā iestājies pavasaris un mežacūku mammas jau gaida mazuļus. Tiesa gan, izvērtējot datus, redzams, ka lielākā daļa medību kolektīvu nav nomedījuši piešķirto mežacūku limitu, un skaidrojums tam ir dažāds. Galvenokārt gan tiek minēts viens iemesls – dzinējmedībām nelabvēlīgā bezsniega ziema.
Valsts meža dienesta (VMD) Centrālvidzemes virsmežniecības Priekuļu nodaļas vecākais mežzinis Māris Sestulis, apkopojot mednieku iesniegtos
datus par nomedītajām mežacūkām, secina, ka kolektīviem rezultāti ir dažādi. Priekuļu nodaļas teritorijā ir
kolektīvi, kuri nomedījuši visu atļauto mežacūku skaitu un ņēmuši vēl papildu atļaujas, taču ir arī tādi kolektīvi, kuri nav nomedījuši pat desmit, divdesmit mežacūkas no sākotnēji piešķirtā limita. Arī kopējie VMD dati liecina, kā arī pēc iepriekšējo gadu pieredzes novērota tendence, ka no maksimāli pieļaujamā apjoma tiek nomedīti aptuveni 60 procenti mežacūku, kas diemžēl varētu būt arī viens no galvenajiem populācijas skaitliskās palielināšanās iemesliem.
“Ņemot vērā, ka sniega šoziem nebija, domāju, rezultāts kopumā nav slikts. Daudzi medību kolektīvi vēl turpinās mežacūkas medīt, un uzskatu, ka plānotais limits tiks nomedīts un, iespējams, kāds vēl paņems arī papildu licences,” saka M. Sestulis.
Mednieku padarīto vērtē arī VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecības vecākais mežzinis Jānis Ročāns, kura pārziņā ir arī Pārgaujas novada medību kolektīvi.
“Lielākā daļa medību kolektīvu ir tuvu tam, lai varētu teikt, ka piešķirtais apjoms ir nomedīts. Taču nevar noliegt, ka šī ziema bija medībām nelabvēlīga – nebija sniega un dzīvniekus mežā bija grūti ielenkt. Domāju, katrs medību kolektīvs piešķirtos limitus vērtē
saprātīgi un zina, cik mežacūku reāli ir jānomedī,” saka J. Ročāns, bilstot gan, ka sakarā ar cūku mēri mednieki varētu būt aktīvāki nekā citkārt un vēl pamedīt, ja limits ļauj. Turklāt būtiski šādas slimības gadījumā ievērot higiēnu un kārtību, mežā nokopjot visu, kas paliek pāri pēc medījuma apstrādes.
Medību kolektīva “Cēsu būvnieks” mednieks Kārlis Odiņš atzīst, lai arī ir nomedīta apmēram puse no limitā paredzētā mežacūku skaita (limits 31, nomedītas 16 – VMD dati), tomēr dzinējmedības šosezon vairs neorganizēs.
“Piešķirto limitu cenšamies nomedīt, bet ne vienmēr izdodas. Medības ir medības.
Iepriekšējos gados esam medījuši savā teritorijā ap 20 mežacūku, šai sezonai dzinējmedībās atļautais nomedījamo mežacūku skaits tika palielināts. Taču ejam gaides medībās,
noteikti vēl kaut ko nomedīsim. Ceru, ka postošais Āfrikas cūku mēris neatnāks līdz mums un nebūs jārunā par šo dzīvnieku populācijas teju vai iznīcināšanu mūsu mežos,” skaidro K. Odiņš.
Taču ir kolektīvi, kuri izmantojuši iespēju un paņēmuši virslimitu, lai nomedītu par desmit, divdesmit mežacūkām vairāk, nekā iepriekš bija plānots.
Mārsnēnu pagasta “Lisupes” medību kolektīva vadītājs Vilis Bernāts stāsta, ka kolektīvam tika piešķirtas 55 mežacūku medību atļaujas, taču kolektīvs papildu paņēmis virslimitu, lai nomedītu vēl 20 dzīvnieku.
“Kopā savā teritorijā nomedījām 75 mežacūkas,
un domāju, ar to ir pietiekami. Arī iepriekšējās medību sezonās vienmēr piešķirto limitu esam nomedījuši un uzraugām, lai dzīvnieku skaits atbilstu normai. Patlaban gan mežacūku medībās vairs neiesim, jo mežā iestājies pavasaris. Manīti jau pat pirmie sivēni, tādēļ dzīvniekiem jādod miers,” saka V. Bernāts un norāda, ka viņu pusē arī zemnieki
nav izteikuši pārāk lielas pretenzijas, ka mežacūku būtu ļoti daudz.
“Sadarbību veidojam, tāpat reaģējam, ja dzirdam par kādiem postījumiem. Palieku pie viedokļa, ka visas mežacūkas izmedīt nevajag, bet skaidrs, ka arī pēdējās piecas cūkas tik un tā kaut kur raks. Tā ka šajā jautājumā jāmeklē kompromiss,” saka V. Bernāts.
Papildu limitu nomedījuši arī vesalavieši. Medību kolektīva “Veselava” mednieks Jānis Zilveris “Druvai” stāsta, ka sākotnēji piešķirtais limits bija 76 mežacūkas, kolektīvs papildus paņēma vēl desmit atļaujas.
“Optimālo skaitu esam nomedījuši, patlaban par dzinējmedībām, lai vēl medītu mežacūkas, vairs nedomājam. Ziemā mežacūkas piebarojām un centāmies darīt tā, lai tās vairāk dzīvo pie barotavām un nestaigā apkārt. Ceram, ka Āfrikas cūku mēra sērga Latviju neskars un nebūs nepieciešams veikt papildu medības, samazinot mežacūku skaitu,” norāda J. Zilveris.
Liene Lote Grizāne
Komentāri