No Alojas novada deputātu lēmuma domes sēdē 26.februārī par izglītības reformu īstenošanu novadā būs atkarīga turpmākā staiceliešu rīcība cīņā par Staiceles atdalīšanos no novada, aģentūru LETA informēja Alojas novada domes deputāts Agris Rubenis (Vidzemes partija).
Pēc viņa teiktā, ja dome nolems īstenot reformu, kas paredz vidusskolas klašu slēgšanu Staicelē, staicelieši vērsīsies Saeimā ar lūgumu atkārtoti izskatīt jautājumu par atdalīšanos no Alojas novada. “Ja tiešām tik apzināti tiks iznīcināts labais, kas Staicelē ir, tad citu ceļu neredzam,” sacīja deputāts. Ja dome tomēr šādu lēmumu nepieņems, viņš pieļauj, ka jautājums varētu arī norimt.
Pēc Rubeņa teiktā, patlaban domē virzītais plāns paredz “Staiceles vidusskolas likvidēšanu, lai izdzīvotu Alojas vidusskola, kad skolēni pārietu mācīties tur, bet viņi jau neies''. ''Ja būs jābrauc, tad brauks uz Valmieras ģimnāzijām un tur, kur būs saistošāks piedāvājums,” sacīja Rubenis.
Pēc viņa teiktā, Alojas vidusskola patlaban piedāvā vispārizglītojošās programmas, tādēļ piesaista vien vietējos skolēnus, savukārt Staiceles vidusskola īsteno profesionāli orientētā virziena programmu ar specializāciju futbolā, līdz ar to šis novirziens piesaista daudz skolēnu arī no citiem novadiem.
LETA jau ziņoja, ka Alojas novadā patlaban tiek plānota izglītības iestāžu reorganizācija, kas paredzētu atsevišķu izglītības iestāžu slēgšanu, izmaiņas to struktūrā un līdzīgi. Protestējot pret plānoto reorganizāciju, aktualizējusies Staiceles iedzīvotāju vēlme izstāties no novada.
Ja domes lēmums nebūs staiceliešiem vēlams, prasība ar pievienotiem aptuveni 200 iedzīvotāju parakstiem par Staiceles atdalīšanos no Alojas novada tiks iesniegta ne tikai Saeimā, bet arī nosūtīta atsevišķiem politiskajiem spēkiem, tostarp izglītības iestāžu reorganizācijas novadā iniciatoru pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai.
Pēc Rubeņa teiktā, staiceliešiem šķiet netaisnīgi, ka nepieciešamās funkcijas plāno atņemt, kaut arī tās dod nepieciešamo atdevi. “Neesmu pret izmaiņām kā tādām, bet šis jautājums liekas sasteigts un nav izdiskutēts, izvērtēts un galu galā nav pamatots,” reorganizācijas trūkumus minēja deputāts, norādot, ka cīņas pacelšanu Saeimas līmenī saredz kā vienu no retajiem instrumentiem, kā Alojas novadā ir iespējams aizstāvēt savas intereses.
Savukārt novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (LZS) aģentūrai LETA jau iepriekš pastāstīja, ka reorganizācijas plāns ir pamatots un tā mērķis esot uzlabot izglītības piedāvājumu novadā. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pieļauj Staiceles vidusskolas pārveidi par profesionālo vidusskolu. “Mērķis nav par visām varītēm kaut ko slēgt, bet izmantot pēc iespējas lietderīgāk. Piemēram, pagaidām vidusskolām dublējas piedāvājums, tāpēc Staiceles vidusskolā varētu piedāvāt profesionālo izglītību, lai kopumā novada iedzīvotājiem būtu plašākas iespējas.”
Tāpat ziņots, ka 2010.gada 2.martā Alojas novada dome saņēma novada iedzīvotāju iesniegumu par Staiceles atdalīšanos no Alojas novada. Iesniegumam bija pievienoti 405 iedzīvotāju paraksti. Iesniegumā bija norādīts, ka Staicele Alojas novadam pievienota piespiedu kārtā un savstarpējie strīdi sākušies jau novada izveidošanas laikā, bet tagad tie turpinās.
Publiskajā apspriešanā par Staiceles atdalīšanos no novada saņemtas 950 apspriešanas anketas. Tika konstatēts, ka sabiedriskajā apspriešanā nav piedalījies nepieciešamais iedzīvotāju skaits. Lai uzskatītu, ka apspriešana ir notikusi, pašvaldībai bija jāsaņem apmēram 1400 anketas, kuras būtu iesnieguši vismaz 30% balsstiesīgo iedzīvotāju. No aptaujātajiem 89% Alojas novada iedzīvotāju atbalstīja Staiceles atdalīšanos. Konsultācijās ar juristiem tika secināts, ka šis fakts novada domes deputātiem netraucē lemt par novada robežu maiņu.
Tomēr 2013.gada februārī Saeima opozīcijas rosinātos grozījumus, kas paredzēja Alojas novada sadalīšanu Alojas novadā un Staiceles novadā, neatbalstīja.
LETA
Komentāri