Lietus un siltais laiks darījis savu – ceļi dangās un bedrēs. Grants ceļu saimnieki tā īsti neko darīt patlaban nevar. Steidzot iesāktos darbus, mežizstrādātāji, kaut arī vairs nedrīkst, cenšas izvest kādu baļķu kravu. Pēc viņiem paliek neizbraucams ceļš.
Tāds ir pavasaris, toties aizvadītajā ziemā sniega nebija un ceļu tīrīšanai paredzētā nauda ietaupījās. “Iepriekšējā ziemā ceļu tīrīšanai iztērējām ap 40 tūkstošus latu, citas ziemas parasti ap 30. Šoziem tīrītājiem darba nebija,” stāsta Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un piebilst, ka paļāvušies prognozēm – ziemas nebūs, tādēļ par tīrīšanai plānoto naudu salaboti ceļu posmi Pansionāts – Drūģi un Kauliņi – Ķieģeļceplis Raunas pagastā, Glāznieki – Ozolkalns Drustu pagastā. “Ir vairāki posmi, kur ceļi brūk, tos saremontēt varēs tikai, kad zeme atkusīs. Tā kā ir plānots ierīkot gājēju ietves Raunā un Drustos, par tīrīšanu ietaupītā nauda tiks izmantota arī šiem darbiem,” skaidro novada vadītāja un piebilst, ka šogad ceļu uzturēšanai valsts ir piešķīrusi vairāk naudas nekā pērn.
Amatas novada domes labiekārtošanas nodaļas
vadītājs Jānis Sekste pastāsta, ka šoziem dažviet tomēr nācies ceļus kaisīt, arī kādu pagalmu un taciņas tīrīt. “Kamēr vēl virsma sasalusi, cenšamies kādu bedri aizbērt. Nebūtu jau prātīgi, lai sakārtotu kādu posmu, ar tehniku izdangāt pārējo ceļu. Rudenī diemžēl nepaguvām visus ceļus nogreiderēt, tagad tie ir ļoti bedraini,” pastāsta Jānis Sekste. Pašvaldībai uzturēšanā ir 430 kilometri ceļu – gan grants, gan asfaltētie.
“Darāmā ir ļoti daudz. Kur iespējams, izmantojam granti no saviem karjeriem, pērkam arī sadrupināto. Asfaltētajos ceļos jālāpa bedrītes. Katru ziemā ietaupīto eiro gaida kāds ceļa posms,” saka labiekārtošanas nodaļas vadītājs.
Vecpiebalgas pašvaldība savu ceļu uzturēšanai šogad
no valsts saņems 163 tūkstošus eiro, nedaudz vairāk nekā pērn. “Ceļu tīrīšanai šoziem iztērēti simts eiro. Kad vien laikapstākļi ļāva, ceļi tika remontēti, planēti, pastiprināta brauktuves virsma, tīrītas caurtekas. Šie darbi arī tiks turpināti, jo novadā lielākoties ir grants ceļi, kas jāatjauno, jāuzlabo segums. Nauda, ko neiztērēja sniega tīrīšanai, tiks ieguldīta to remontā,” stāsta novada domes izpilddirektora v.i. Gita Janševica.
Ik dienu pašvaldībām ne mazums galvassāpju sagādā mežizstrādātāji, kuri nerēķinās, ka ceļi slapji, ka pēc smagajām kravām tie paliek neizbraucami. “Raunas pagastā pie Preciniekiem, Drustos pie Gatartas pansionāta ceļi ir izdangāti. Norādes zīmes par ierobežojumiem ir izliktas, tās netiek ievērotas. Kur lielākās krautuves, dežurē policija. Ikdienā no mežizstrādātājiem izskan pārmetumi, atrunas, kāds pat teica – es maksāju nodokļus, jūs remontējiet ceļu. Diemžēl sadarbības un abpusējas sapratnes trūkst,” stāsta
Raunas novada vadītāja. Savukārt
Jānis Sekste atzīst, ka ar “Latvijas valsts mežiem” problēmu nav, toties privātuzņēmēji par ceļiem īpaši nedomā. “Tikko nopirkām 20 jaunas svara ierobežojuma zīmes. Diemžēl tās mēdz pazust. Ierobežojumus cenšamies izsludināt reizē ar valsts ceļu uzturētājiem, lai kokvedējam nav tā, ka pa valsts ceļu drīkst braukt, pa pagasta ne. Tad arī bieži vien mūsu ceļa zīmes pazūd. Kravu vedēji jau nerēķinās, ka mazie ceļi vēl šķīst,” domās dalās Jānis Sekste un uzsver, ka saprot arī uzņēmējus, kuriem baļķi
jāizved. “Ar lielajām firmām slēdzam līgumus, ka krautuves vieta jāsakopj un, ja sabojāts ceļš, tas jānogreiderē vai, ja nepieciešams, jāuzved grants. Ar mazajiem uzņēmējiem daudz jārunā, jāskaidro,” stāsta Jānis Sekste.
Vecpiebalgas novada izpilddirektora v.i. Gita Janševica atzīst, ka sadarbība ar mežizstrādātājiem
izveidojusies laba. “Pirms krautuves ierīkošanas pašvaldības speciālists apseko vietu, pirms baļķu vešanas pārliecinās, kāds ir ceļš. Ja slapjš, diemžēl neļaujam vest,” stāsta Gita Janševica un uzsver, ka katrā situācijā tiek meklēti risinājumi, jo arī uzņēmējiem ir jāstrādā.
Skujenes pagasta zemnieku saimniecības “Gaviešas” saimnieks Ziedonis Vilciņš gan nodarbojas ar mežizstrādi, gan šoziem bija noslēdzis līgumu par pašvaldības ceļu tīrīšanu. “Ceļi nebija jātīra. Lāpsta sākusi rūsēt. Labi, ka ir citi ieņēmumi. Patiesībā jau ar ceļu tīrīšanu, lai kāda būtu ziema, visam gadam nopelnīt nevar, jo arī sniegotās ziemās ne jau katru dienu ir darbs. Tā kā man ir tehnika, tas, ka nebija jātīra ceļi, lielus zaudējumus nerada,” saka Ziedonis Vilciņš un piebilst, ka diemžēl arī mežizstrādē darbi apstājušies vismaz līdz maijam. Parasti jau martā laikapstākļi ļauj gan zāģēt, gan izvest kravas. “Ceļi jau slēgti, jāgaida,” saka uzņēmējs.
Drustēnietis Andis Pērkons kā privātpersona pieteicās pašvaldības iepirkumā ceļu tīrīšanai ziemā. “Lai varētu paveikt plānoto darbu apjomu, nopirku traktoru, vēl daudz ko nepieciešamo. Uzskatu, ja līgums ir uz trim gadiem, tad ieguldīt ir vērts. Diemžēl ziemas nebija, darba nebija. Tehnika stāv, kredīts jāmaksā,” pastāsta uzņēmējs un piebilst: “Labi, ka pašam ir algots darbs. Ceru, ka nākamgad būs sniegs un tehnika ziemā nerūsēs. Bet bizness ir bizness.”
Sarmīte Feldmane
Komentāri