Aizvadīts Cēsu Sporta skolas rīkotais starptautiskais basketbola turnīrs “Cēsu kausi”, kas notika jau 18.reizi. Tajā piedalījās 38 komandas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un
Krievijas. Veiksmīgs šis turnīrs padevās mājniekiem. Cēsu Sporta skolu pārstāvēja piecas komandas, trīs no tām tika pie medaļām.
Ja pirms gada šajā turnīrā nevienai no Cēsu komandām neizdevās izcīnīt galveno trofeju, šoreiz to spēja 2000.gadā dzimušo zēnu komanda “Cēsis-1” (treneris Vladimirs Kiseļovs). Jāatzīmē, ka šī komanda ļoti mērķtiecīgi un pakāpeniski gāja uz šo titulu. Pirms diviem gadiem viņi savā vecuma grupā bija trešie, pērn – otrie, bet šogad tika pie uzvarētāju kausa.
Cēsnieki uzvarēja visās piecās turnīra spēlēs. Ar 48:39 pārspēta komanda “Iecava/ Vecumnieki”, ar 58:50 – “Ķekava/ VEF”, ar 58:50 – “Gulbene”, ar 41:39 – I. Miglinieka basketbola skola un ar 45:42 “Cēsis-2” (treneris Viktors Brizgalovs), kas turnīrā spēlēja ārpus konkurences.
Treneris V. Kiseļovs ar komandas sniegumu apmierināts. Viņš norāda, ka šis ir tāds īpašs pārbaudes turnīrs, kurā sevi var pierādīt spēlētāji, kuriem Latvijas jaunatnes līgas spēlēs laukumā sanāk doties mazāk: “Šī turnīra spēlēs rezervistiem ir lielāks spēles laiks nekā pamatsastāva spēlētājiem. Tas nepieciešams, lai rezervisti saprot, ko nozīmē spēlē uzņemties atbildību, jo, uznākot kā rezervistam jaunatnes līgas spēlēs, atbildīgos, izšķirošos brīžos viņi bumbu atdod līderiem, lai tie tiek galā. Taču tagad pašiem nācās uzņemties atbildību, iniciatīvu, veidot spēli, gūt punktus. Sākumā gāja grūtāk, taču, saprotot, ka pašiem vien jātiek galā, puiši cīnījās līdz galam. Tieši pieredzes gūšanai šis ir ļoti vajadzīgs turnīrs. Ar pamatsastāva spēlētājiem varējām iespēlēt jaunas sadarbības, ko vēl izmantot jaunatnes līgas spēlēs.”
Turnīrs noderīgs visiem – spēlētājiem pieredzes gūšanai, bet trenerim – redzēt, kā rezervisti uzvedas spēles apstākļos.
Par komandas vērtīgākajiem spēlētājiem atzīti Niks Līnis un Dāvids Vīksne.
Komandā “Cēsis-2”, kas šajā vecuma grupā spēlēja ārpus konkurences, bija 1999.gadā dzimušie zēni. Lai arī komanda paliks sestajā vieta, treneris V. Brizgalovs ar sniegumu apmierināts. Izcīnītas trīs uzvaras, pieredze gūta. “Cēsis-2“ komandā par vērtīgāko atzīts Hugo Grūbe.
Pie medaļām tika divas trenera Edvīna Dzudzilo vadītās komandas. 2003.gadā dzimušie zēni savā apakšgrupā ar trim uzvarām un vienu zaudējumu ieņēma 1.vietu. Viņi ar 63:18 pārspēja “VEF-B”, ar 65:24 – “Palliklubi Tartu” (Igaunija) un ar 33:24 “Salva Rock” (Igaunija). Piedzīvots sāpīgs zaudējums 38:40 pret Madonas komandu, taču tas neliedza kļūt par grupas līderiem un nodrošināt vietu galvenajā finālā cīņā par zelta medaļām. Tajā pretī stājās otrās grupas uzvarētāji VEF-A. Šajā spēlē pārāki bija viesi, izcīnot uzvaru ar 43:15, un mājniekiem šoreiz sudraba godalgas.
Komandas vērtīgākais spēlētājs Raivo Mauriņš.
Arī 2001.gadā dzimušo zēnu grupā cēsnieki savā apakšgrupā izcīnīja 1.vietu. Viņi ar 60:31 pieveica “BK Lobņa” (Krievija), ar 56:46 – “Palliklubi Tartu” (Igaunija) un ar 47:29 – Talsu komandu. Šajā vecuma grupā spēles notika trijās apakšgrupās, visu grupu uzvarētāji aizvadīja viena apļa turnīru, lai noskaidrotu vietu sadalījumu. Mājnieki piedzīvoja divus zaudējumus – 18:67 pret Sanktpēterburgas 1.komandu un 40:50 pret Paņevežu (Lietuva) komandu, ierindojoties trešajā vietā. Uzvaru turnīrā svinēja un kausu ieguva Lietuvas jaunie basketbolisti, kuri pārspēja Krievijas vienaudžus ar 51:41.
Cēsu komandā vērtīgākais spēlētājs Artūrs Gradovskis.
Treneris E. Dzudzilo norāda, ka abas komandas sevi parādījušas no labākās puses: “Nebiju gaidījis, ka būs tik labi rezultāti. 2003.gadā dzimušo komanda turnīrā piedalījās pirmo reizi un uzreiz izcīnītas sudraba godalgas. Izšķirošajā spēlē gan līdzvērtīga cīņa nesanāca, jo divi komandas līderi bija guvuši traumas un nevarēja palīdzēt. Ja viņi būtu ierindā, domāju, rezultāts būtu līdzvērtīgāks, bet apzināmies, ka līdz pirmajai vietai vēl jātrenējas un jāaug.”
2001.gadā dzimušo komanda turnīrā spēlē jau vairākus gadus, līdz šim augstāk par piekto vietu nebija tikuši. Pērn komanda ieņēma sesto vietu, bet šogad beidzot izdevās aizsniegties līdz medaļām. Treneris norāda, ka tas ir visu kopīgs darbs: “Puiši arvien cītīgāk trenējas, arī man, jaunajam trenerim, pieredze aug. Svarīgs arī vecāku atbalsts, kuri atbalsta visas sezonas garumā.
Turnīrs bija ļoti noderīgs, jo šī ir iespēja uzspēlēt arī pret citu valstu komandām. Finālturnīrs pret Krievijas un Lietuvas vienaudžiem deva lielu pieredzi. Pirmajiem zaudējām ļoti daudz, bet, manuprāt, spēlētāji nebija gatavi tādai spēlei. Taču nākamajā dienā pret Lietuvas komandu, kas arī kļuva par turnīra uzvarētājiem, puiši rādīja ļoti saturīgu sniegumu, tāpēc arī zaudējums neliels. Spēles ar šādiem spēcīgiem pretiniekiem ir nepieciešamas.”
Jautāts, kam vairāk tika dots spēles laiks – rezervistiem vai pamatsastāvam –, treneris norāda, ka bijušas spēles, kurās sevi varējuši apliecināt visi rezervisti, tomēr izšķirošajās laukumā devās pamatsastāva spēlētāji.
Izcīnītās medaļas būs labs stimuls turpmākajiem treniņiem, uzskata treneris: “Tas bija vajadzīgs, lai puiši redzētu ieguldītā darba augļus.”
2004.gada meiteņu grupā Cēsu basketbolistes (trenere Inese Briede) turnīru sāka ļoti sekmīgi, pirmajā dienā divās spēlēs izcīnītas divas uzvaras – 29:13 pret Aloju un 34:8 pret I.Miglinieka basketbola skolu. Turpinājums vairs tik veiksmīgs nebija, nākamajā dienā piedzīvoti divi zaudējumi, un rezultātā savā apakšgrupā cēsnieces ieņēma 3.vietu. Tas deva iespēju spēlēt par 5.vietu turnīrā ar otrās apakšgrupas 3.vietas ieguvējām
– Jelgavas vienaudzēm. Šajā spēlē pārākas izrādījās viešņas, uzvarot 32:12, un rezultātā Cēsu komandai sestā vieta. Uzvarētāja kausu meitenēm izcīnīja Pērnavas jaunās basketbolistes.
Cēsu komandā vērtīgākā Marta Cekula.
Viens no turnīra rīkotājiem V. Brizgalovs atzīst, ka viss izdevies godam, lai arī katru gadu tas ir liels pārbaudījums visiem, kuri iesaistās organizēšanā: “Priecē, ka piedalījās daudz komandu, arī no citām valstīm, un visi izteica atzinību. Igauņu treneri īpaši atzīmējuši, ka pie viņiem visi turnīri esot vērsti uz to, lai pelnītu, un dalības maksas esot augstas. Mums viss ir ļoti demokrātiski, toties noorganizēts augstā līmenī. Cenšamies padomāt par visu, lai jaunie basketbolisti tiešām dabū izspēlēties. Ja, piemēram, kāda spēle pēkšņi izkrīt, cenšamies noorganizēt draudzības spēli, lai spēlētājiem nav dīkstāves.
Dzirdēts, ka no organizatoriskā viedokļa šis esot viens no labākajiem turnīriem, un tas priecē.
Viegli nav to panākt, bet labi vārdi no citām komandām ir
gandarījums par paveikto.”
Jānis Gabrāns
Komentāri