Sporta kluba “Ašais” jauniešiem aizvadītās ceturtdienas treniņš paliks atmiņā, jo viņi saņēma
negaidītu dāvanu – busiņu, ar ko turpmāk doties uz sacensībām, treniņnometnēm, citiem
izbraukumiem.
Kā atzina kluba treneris Austris Āboliņš, tas ir nenovērtējams ieguvums, jo dod pašu galveno – neatkarību: “Līdz tam allaž nācās meklēt, kur dabūt busiņu, no novada vai Cēsu Sporta skolas, bet arī tur vajadzību daudz. Tagad varēsim braukt ne tikai uz sacensībām, bet kopīgi uz kādu kino, teātri, vēl kaut kur, jo bērniem vajag arī ko vairāk. Vairs nebūs jādomā, izdosies dabūt transportu vai ne.”
Līdzekļus transporta līdzekļa iegādei piešķīra Saeimas deputāti no partiju kvotām. Lielāko daļu summas atvēlēja “Vienotības” frakcija, nedaudz palīdzēja ZZS un deputāts Romāns Naudiņš no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”.
Interesantākais, ka kluba jaunie sportisti neko nezināja par šo dāvanu, treneris apzināti neteica, jo gribēja busiņa prezentāciju padarīt par notikumu. Un tas izdevās.
Ceturtdienas treniņš jaunajiem vieglatlētiem sākās un beidzās neparasti. Viņu telpās ieradās divi Saeimas deputāti – Vilnis Ķirsis no “Vienotības” un Artis Rasmanis no ZZS.
Sākums bija noslēpumains, A.Āboliņš vairākkārt atzina, ka nedrīkst atklāt, kāpēc deputāti ieradušies. Pēc iepazīšanās deputāti devās sporta zālē, lai kopā ar jaunajiem sportistiem iesildītos, demonstrētu savu varējumu dažādos elementos, tad sekoja trīs kilometru kross pa naksnīgajiem ceļiem skolas apkaimē. Arī šo pārbaudījumu deputāti izturēja, jo abiem sports nav gluži sveša lieta – V.Ķirsis savulaik spēlējis basketbolu, bet A. Rasmanis, kā zināms, ilgus gadus bija profesionāls motobraucējs.
Tad sekoja centrālais notikums. Pie Drabešu muižas, kur ir sporta kluba štābiņš, pieripoja busiņš ar pašu A.Āboliņu pie stūres. Ar kluba krustmātes Agitas Bičukas atbalstu auto ticis pie īpašām uzlīmēm, lai ikviens redz, kas ierodas. Aizmugurē devīze, kas, kā norāda A.Āboliņš, šo busiņu padara tādu jauneklīgu:
Ašie ašu dzīvi dzīvo, Ašo karogs augstu plīvo. Ašie medaļas vāc knaši, Priecīgs trener's, smaida paši!
Bija arī uguņošana un tortes ēšana par godu šim kluba dzīvē svarīgajam notikumam.
V.Ķirsis, paužot atbalstu klubam, norādīja, ka ir dažādu jomu cilvēki, kuri dzīvē sasniedz vairāk nekā citi: “Viena no tām – sportisti, un tam ir pamatots izskaidrojums. Pirmkārt, sportisti ir cilvēki, kurus vada disciplīna, kuri raduši pārvarēt sevi, daudz strādāt treniņos, lai kaut ko sasniegtu. Dzīvē tieši tāpat, no gaisa nekas nekrīt. Otrkārt, dzīvē gluži kā sportā nekas nenotiek ātri, uz panākumiem jāiet soli pa solim. Bieži sanāk, ka sportā tas, kam talants, sāk slinkot, jo viss padodas, bet tikmēr cits, kam talanta mazāk, bet kurš trenējas daudz mērķtiecīgāk, kādā brīdī apsteidz to talantīgo. Dzīvē ir tieši tāpat.”
A. Rasmanis pastāstīja, ka viņam izdevies pārliecināt frakcijas biedrus sniegt šo nelielo atbalstu, stāstot, ka trenera Austra uzstādījums ir ieaudzināt jauniešos mērķtiecību, pieklājību, attieksmi pret darbu, pret dzīvi: “Tieši tā mums šodien sabiedrībā pietrūkst. Tās pozitīvās idejas, ko treneris cenšas ielikt savos audzēkņos, uzrunāja manus kolēģus frakcijā. Šis solis ir cieņa pret jauno sportistu darbu. Darbojoties Saeimas sporta apakškomisijā, man viens no uzstādījumiem ir nestrādāt uz augsto sasniegumu sportu, bet lielāku uzmanību pievērst sportam kā veselīgam dzīvesveidam. Jauniešu sportam, lai būtu daudz jauno sportistu, no kuriem mērķtiecīgākie, paši labākie izvirzīsies kā vadošie, kuri nākotnē pārstāvēs valsti, lai mēs ar viņiem varētu lepoties.”
Treneris Austris atzina, ka brīnumi tomēr notiek: “Jo šis ir brīnums. Tā bija reāla avantūra, uzrunāt simts deputātus. Domāju, varbūt puse atsauksies, bet atsaucās ļoti maz. Taču ar to pietika, jo kāds saprata, ka mums šo busiņu vajag, tā nebija mūsu kaprīze. Tagad izveidošu video par šo vakaru un aizsūtīšu visiem simts, lai redz, ka palīdzība tiek novērtēta.”
Jānis Gabrāns
Komentāri