Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Amatieris ar profesionālu ievirzi

Druva
11:55
27.01.2015
25
Stalmanis

Basketbola komanda “Dārznieks/ Cēsu sporta skola” šajā sezonā rāda labu sniegumu LBL3 čempionātā. Cēsnieki 14 spēlēs izcīnījuši 12 uzvaras un turnīra tabulā savā grupā atrodas otrajā

vietā. Šodien komanda savā laukumā uzņems Carnikavu, bet rīt dosies uz Utenu (Lietuva), lai pārbaudītu spēkus Pierobežas basketbola līgā, kurā spēlē Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas komandas. Šādā turnīrā dārznieki piedalīsies pirmo reizi.

Treneris – autoritāte

Viens no Cēsu komandas pamatsastāva spēlētājiem ir Toms Stālmans, kurš šajā sezonā laukumā vidēji pavadījis gandrīz 29 minūtes, gūstot vidēji 11,7 punktus spēlē un izcīnot vidēji 10,2 atlēkušās bumbas, kas ir labākais rādītājs komandā.

Viņš atzīst, ka ir simtprocentīgs Cēsu basketbolists, jo visu laiku palicis uzticīgs šai pilsētai: “Vasarā būs 18 gadi, kopš esmu basketbolā, un vienmēr esmu spēlējis Cēsīs.”

Ar basketbolu sācis nodarboties vēl pirms skolas gaitām, pat nesasniedzot septiņu gadu vecumu. Nedaudz pamēģinājis arī citus sporta veidus, taču palicis pie basketbola, jo tajā jūtoties kā zivs ūdenī. Arī augums ir vairāk piemērots tam. Kā smej Toms, ar 2,08 florbolu spēlēt grūti. Pirmais treneris bija Vladimirs Kiseļovs, vidusskolas gados komandai pieslēdzies Viktors Brizgalovs, un kopā ar šiem treneriem ritējušas basketbola gaitas. Tieši viņi iedevuši visas basketbola zināšanas.

Toms saka, ka trenera faktors sportista izaugsmē ir ļoti svarīgs: “Tā ir autoritāte, ko esi klausījis kopš bērna kājas un turpini darīt joprojām. Trenera svilpei jāklausa, ja katrs darīs, ko un kā grib, būs anarhija. Tāpēc ir komanda, kas klausa viena cilvēka teiktajam. Tas palīdz arī ikdienas darbā, ka ir autoritāte, kam jāklausa, kura viedoklī jāieklausās.”

Profesionālais hobijs

Ikdienā Toma darba gaitas rit uzņēmumā “Dores fabrika”, kur viņš ir projektu vadītājs, bet brīvais laiks paiet sportā. Protams, tik daudz kā sporta skolas laikā, kad nedēļā bija četri pieci treniņi un vēl spēles, šobrīd nav.

“Tagad slodze nedaudz mazāka,” saka basketbolists. “Visiem ir darbs, ģimene, taču sevi saucam par profesionālajiem amatieriem, jo treniņu procesam pieejam nopietni. Patiesībā nav dienas, kad neeju uz treniņu. Tas nav tikai basketbols, ir trenažieru zāle, skriešana, citas aktivitātes. Bez tā nevar, ja nedaru, ir slikts garastāvoklis. Vasarā no rīta patīk uzskriet krosiņu. Sportā esmu visu laiku, un ,kā pats saku, tas ir mans hobijs augstākajā pakāpē. Jau tuvu profesionālajam.”

Ja viss ir tādā līmenī, rodas loģisks jautājums, vai nebija vēlme kļūt par profesionālu basketbolistu? Toms stāsta, ka tāda pastāvējusi visu vidusskolas laiku: “Arī Dāvis Rozītis, ar kuru spēlējām vienā komandā, mudināja braukt mācīties uz Ameriku un spēlēt basketbolu. Pat aizsūtīju pieteikumus, bija arī pozitīvas atbildes, vajadzēja tikai turpināt sarunas, bet izdarīju citu izvēli. Universitātes sākumā uzsāku arī darba gaitas, tas iepatikās, un sapratu, ka nopelnīt naudu gribu tagad, nevis kaut kad nākotnē. Darba karjeras faktors bija spēcīgāks par profesionālā sportista vilinājumu.

Pagaidām neesmu nožēlojis izvēli, jo neviens jau nezina, kā būtu, ja būtu pieņēmis citu lēmumu.”

T. Stālmans saka, ka jābūt lielai drosmei, pieņemot lēmumu, kļūt par profesionālu sportistu. Jo sportists pilnībā atkarīgs no veselības, pietiek ar kādu nelielu traumu, lai būtu ārā no aprites.

“Tā vienā brīdī vari attapties pie sasistas siles. Protams, ja pelni ļoti lielu naudu, ko vari investēt, kas ļauj nodrošināt dzīvi arī nesportojot, ir citādi. Bet ,ja pelni tikai iztikai, var rasties problēmas. Pēc sportista karjeras beigšanas atrast vietu dzīvē grūti, jo nav nekādas darba pieredzes. Protams, var jau meklēt nodarbošanos basketbola jomā, kļūt par treneri, menedžeri, bet visiem tur var nepietikt vietas, kādam jāmeklē nodarbošanās kur citur. Tāpēc negribēju kādā brīdī attapties krustcelēs un izvēlējos darbu, basketbolu atstājot hobijam,” saka Toms.

Un basketbola viņam ikdienā pietiekot. Ir ne tikai “Dārznieks”, Toms spēlēs komandā “Riepnieks” Cēsu novada čempionātā, spēlē arī Valmieras čempionātā. Tagad sākas minētā pierobežas basketbola līga, uz ko dosies komanda, kurā “Dārznieks” papildināts ar tiem, kuri savulaik spēlējuši Cēsīs.

Basketbols ir diagnoze

Lai arī basketbols ir vaļasprieks, Toms norāda, ka uz katru spēli, neatkarīgi kāda līmeņa turnīrā tiek spēlēts, jāiet ar pilnu atdevi, nevar iet tā vienkārši pabumboties. Tad labāk vispār nedarīt.

“Basketbols ir diagnoze,” saka T. Stālmans. “Tas iedod zināmu dzīves stilu, dzīves uztveri, fizisko sagatavotību, disciplīnu, sakārtotību. Sportiskais rūdījums palīdz biznesā. Sportiskais azarts ir labs dzinulis darbā ar klientu, izzināt viņa vēlmes, censties panākt rezultātu, kas apmierina viņu. Arī tur gluži kā basketbolā ir savas kombinācijas.

Treniņi, bet īpaši spēles, palīdz teicami atslēgties no darba, ikdienas problēmām, jo laukumā nevar domāt par ko citu. Tikai par spēli, katru konkrēto momentu.”

Viņa komandai LBL3 šogad labi iet, un basketbolists cer, ka izdosies atkārtot aizpagājušās sezonas panākumus, izcīnot līgas čempiona titulu. Protams, viss noskaidrosies izslēgšanas spēlēs, bet Toms saka: “Pirmajā trijniekā jābūt, par čempiona titulu – jācīnās. Grūti ko prognozēt. Pērn likās, ka komanda stipra, jauni spēlētāji, taču gāja kā pa kalniem. Šogad izskatās daudz cerīgāk, esam stabila komanda, tajā ir lielisks mikroklimats, un tas, šķiet, ir panākumu pamatā. Komandā ir daudz jauno, kuri klausa mūs, kā paši smejam, vecos bukus. Jaunie treniņos strādā ļoti aktīvi, viņos ir tā dzirkstele, arī mums jātur līdzi, jārāda piemērs. Jābūt balansam komandā starp jaunību un pieredzi.”

Toms arī norāda, ka basketbolistiem ir citāda domāšana, cita humora izjūta, un svešam, nonākot basketbolistu kompānijās, grūti iebraukt viņu jokos: “Bet laba humora izjūta veido komandas mikroklimatu, kas ir svarīgs panākumu gūšanai. Nācies spēlēt arī komandās, kur sportisti tikpat kā nerunā savā starpā, kur valda saspīlēta atmosfēra, tur grūti noskaņoties, un tas ļoti traucē labai spēlei.”

Dodoties uz kārtējo treniņu, Toms atzīst – ir labi, ka Cēsīs ir viena centrālā sporta halle, kur apgrozās lielākā daļa sportotāju, jo tad var redzēt, kas notiek pilsētas sporta dzīvē. Ja pilsētā būtu daudzas zāles un katra komanda darbotos savā, tā sportiskās kopības sajūta nebūtu tik liela, kāda tā

Cēsīs ir šobrīd.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pozitīvas emocijas un vērtīga pieredze

07:22
23.12.2024
20

Kā rakstīts, Latvijas florbola izlase aizvadīja savu veiksmīgāko pasaules čempionātu, pirmo reizi iekļūstot pusfinālā un turnīru noslēdzot augstajā 4.vietā. “Druva” sazinājās ar cēsnieku Pēteri Trekši, kuram šis bija ceturtais pasaules čempionāts, viņš jau vairākas sezonas spēlē Somijā, tagad klubā “Classic”. Jautāts, vai viegli pēc tik intensīva turnīra atgriezties ikdienā, Pēteris citē kādu izlases spēlētāju, kurš […]

“Apse” revanšējas un izcīna “Cēsu kausu”

07:20
22.12.2024
24

Ar komandas “Apse” uzvaru noslēdzās cīņa par Cēsu ceļojošu kausu basketbolā. Finālā viņi ar 84:62 pārspēja komandu “Metālu pasaule”. Šogad turnīram pieteicās četras komandas, kas vispirms izspēlēja apļa turnīru, lai noskaidrotu pusfināla pārus. Jau rakstījām, ka pirmo vietu ieņēma “Metālu pasaule”, uzvarot visās trijās spēlēs, otrajā vietā – “Apse”, trešajā “Skārdnieks M”, ceturtajā – CPSS […]

Esterei Volfai bronza

06:47
20.12.2024
43

Veiksmīgi pirmo IBU Junioru kausa posmu aizvadījušas Cēsu pilsētas Sporta skolas biatlonistes Estere Volfa un Elza Bleidele. Īpaši labi veicās Esterei, kura sprinta distancē kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Šobrīd Estere junioru kausa kopvērtējumā ir otrajā vietā, Elza – 32.vietā. Sacensības notika Itālijā, biatlonistes startēja individuālajā distancē un divās sprinta distancēs. Jau pirmajā sacensību […]

Latvijas florbolisti – ceturtie pasaulē!

06:46
19.12.2024
32

Lai arī Latvijas florbola vīriešu izlasei neizdevās aizsniegties līdz medaļām, izcīnītā ceturtā vieta ir līdz šim augstākais sasniegums. Šoreiz ceļā uz pusfinālu nācās pārvarēt Šveices komandu. Pasaules čempionātos abas izlases bija tikušās septiņas reizes, un visas septiņas pārāki bija Šveices florbolisti. Šogad florbola eksperti jau turnīra laikā norādīja, ka šveicieši nav tik stipri kā iepriekš, […]

Notikumi jaunatnes florbola čempionātā

06:19
18.12.2024
55

Kā veicās jaunajām Cēsu pilsētas Sporta skolas (CPSS) komandām Latvijas jaunatnes florbola čempionātā? Puišu konkurencē U18 grupā tabulas otrajā pozīcijā ir CPSS komanda, kas pēdējā spēlē izbraukumā ar 5:2 pārspēja komandu “Ogre/ Lielvārde”. Lai arī pirmajā trešdaļā mājinieki panāca 2:0, spēles turpinājumā vārtus guva tikai cēsnieki, izcīnot piekto uzvaru septiņās čempionāta spēlēs. Ar vārtu guvumiem […]

Vieglatlēti sāk ziemas sezonu

06:42
13.12.2024
55

Starpsezonas laiks paskrējis, vieglatlētiem sākusies ziemas sezona ar sacensībām sporta manēžās. “Druva” jautāja trenerim Mārim Urtānam, kā ziemas sezonai gatavojas Cēsu Vieglatlētikas kluba atlēti, no kuriem gandrīz visi pārstāv arī Cēsu pilsētas Sporta skolu (CPSS). Viņš neslēpj, ka treniņu apstākļi nav mainījušies un maz ticams, ka tuvākajā laikā mainīsies. Var atgādināt, ka ziemas sezonā viegl­atlētiem […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi