Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Skolotājiem īpaši ziedi

Sarmīte Feldmane
23:00
31.08.2015
70
Dalijas 2 1

Vēl pagājušajā nedēļā gladiolas, asteres, dālijas priecājās par aizejošās vasaras saules stariem, šodien tās kļūst par 1.septembra puķēm. Tām, kuras dažāda vecuma skolasbērni pirmajā jaunā mācību gada dienā nes saviem skolotājiem.

“Tā ir skaista tradīcija, un nav svarīgi, kā sākusies. Jaunākajās klasēs bērniem patīk skolotājām kaut ko uzdāvināt. Ja skolotāja priecājas, bērns ir laimīgs. Pēdējos gados esmu novērojusi, ka arī vecāko klašu skolēni 1.septembrī uz skolu iet ar puķēm. Skaisti,” domās dalās cēsniece Aija Kalme un piebilst, ka pirmajā skolas dienā bērni, otrklasniece un ceturtklasnieks, jau nebūs jāmudina paņemt puķes skolotājai.

Par to, kā iedzīvojusies tradīcija 1.septembrī skolotājiem nest ziedus, tā īsti “Druvai” neizdevās uzzināt, bet radās sapratne, ka to, lai arī plaukušu padomju laikā, nevajadzētu nīcināt.

Cēsniece Ruta Bērziņa jau no 60.gadu sākuma audzē gladiolas. Tās ir cēlākās un visbiežāk fotogrāfijās redzamās puķes pirmklasnieku rokās. “Man patīk visas puķes. Kā nopirku pirmos gladiolu sīpolus, tā šīs puķes aizvien audzēju. Kāda šķirne iznīkst, cita nāk vietā. Vecās šķirnes ir izturīgākas, tās neslimo, jaunajām ziedi krāšņāki. Gladiolas skaistums ir ziedu formā un krāsā,” domās dalās Ruta Bērziņa un piebilst, ka tāda pavisam melna gladiola gan vēl nav selekcionēta, jo `Melno maģiju’ par tādu nevar saukt. Rutas dārzā aug ap 60 šķirnēm gladiolu. “Katra puķe prasa daudz darba, bet gladiolas daudzi neaudzē tāpēc, ka jādomā par to pārziemināšanu. Darba nav maz – kad novāc, sīpoli jānomazgā, tad jāžāvē, jānoliek glabāšanai. Toties kādi skaisti ziedi rudenī,” pastāsta Ruta un atzīst, ka gladiolas viņai visu mūžu saistās ar pirmo skolas dienu, kaut tad, kad pati mācījās, šīs tradīcijas nebija. “Vecāki laikam jau tāpēc, ka pašiem kādreiz vecāki gādāja gladiolas, arī tagad tās izvēlas, ko nest uz skolu,” bilst gladiolu audzētāja.

Vaives pagasta “Vaisuļos” arī dobē ar krāsām priecē gladiolas, spurojas asteres, bet garās dobēs zied dālijas. Saimniece Anna Riževa atzīst, ka ar katru gadu aizvien retāk pie mājām redzamas dālijas. Tiem, kam tās patīk, parasti šo puķu ir daudz, viņi veido kolekcijas. “Dālijas labi izskatās garās dobēs, ar tām var veidot krāsainu žogu,” bilst Anna un pastāsta, ka katru pavasari nopērk kādu jaunu šķirni, kas ļoti iepatīkas. Tā kā dālijas bagātīgi cero, bet gumus mest ārā žēl, dobes katru pavasari kļūst aizvien garākas. Viņa nebūt neuztraucas par gumu uzglabāšanu ziemā, pagrabs ir piemērots, lai tiem nekas nenotiktu. Anna priecājas, ka ikdienā saimniecībā palīgos labprāt nāk mazdēls Mārtiņš, kuram patīk lauku darbi un arī puķes. “Savā laikā bērni uz skolu 1. septembrī nesuši gladiolas, asteres, dālijas. Bija gadi, kad modē bija lauvmutītes, kuras pavisam aizmirstas, tad bija puķu zirņu, vēlāk puķu pušķu laiks. Puķu mode arī mainās, bet tradīcija dzīvo,” saka vaivēniete.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
3

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi