Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Gaujas zemais līmenis pārsteidz

Jānis Gabrāns
23:00
02.09.2015
74
Img 6307 1

Braucēji pāri Gaujas tiltam Cēsīs jau sen pamanījuši koka pāļus, kas arvien vairāk izceļas no upes gultnes. Sausā augusta ietekmi uz ūdenstilpēm pamanījuši daudzi, zems ūdens līmenis fiksēts ne tikai upēs, bet arī ezeros un pat jūrā.

Kā vēsta portāls meteo.lv, salīdzinot ar citiem gadiem, šogad upēs bija novērojams arī viens no zemākajiem palu līmeņiem, turklāt jau jūnijā nokrišņu bija ļoti maz un sausums pārņēma visu Latvijas teritoriju – kopējais nokrišņu daudzums bija mazāks nekā puse no normas. Līdz ar to vasaras mazūdens periods upēs iestājās agrāk nekā iepriekšējos gados. Nelielas ūdens līmeņu svārstības bija novērojamas jūlijā, kad Latvijā bija samērā lietains laiks, taču augusts turpinājās ļoti sauss un upēs saglabājās vasaras mazūdens periods.

Tēlnieks Matiass Jansons, kura dzimtās mājas “Siļķes” atrodas pašā Gaujas krastā, atzīst, ka tik zemu ūdens līmeni upē pat neatceroties: “Varbūt kāda reize vēl šāda bijusi, bet līmenis tiešām ļoti zems. Nav jau tā, ka tas būtu krasi krities, bet pietiek ar kādiem desmit centimetriem, kad kļūst redzamas daudzas vietas, kas normāli nebūtu virs ūdens. Es to uzskatāmi redzu pie Raiskuma līča, kur ir vecie moli, ja tur akmeņi ir virs ūdens, tas ir skaidrs signāls par īpaši zemu ūdens līmeni. Tie vienmēr bijuši zem ūdens, tagad – kļuvuši redzami. Vēl kas šogad bija īpaši – ūdens Gaujā augustā bija ļoti dzidrs. Lietus nelija, duļķes nogulsnējās, un viss bija labi caurredzams.”
Matiass apstiprina arī dzirdēto par zemo līmeni jūrā: “Brālēns, kurš dzīvo Zvejniekciemā, pagājušajā nedēļā aizgājis līdz jūrai un konstatējis, ka jūra no krasta atkāpusies metrus 30. Kā redzam, šī vasara mums sagādā pārsteigumus.”

Redzot zemo ūdens līmeni, rodas jautājums, vai tas netraucē laivotājus un plostotājus, kuri Gauju iecienījuši izbraucieniem. Uzņēmuma “Žagarkalns”, kas piedāvā plostu un laivu nomu, komunikācijas speciālists Vadims Kameņevs norāda, ka kanoe laivām līmenis ir pietiekams, varbūt plostiem upē ir vietas, kurās jāuzmanās, ko un kā pareizi darīt, bet vēl Gauja esot izbraucama: “Visur ūdens līmenis nav vienāds, un ir vietas, kā šobrīd pie Gaujas tilta, kur ir pāļi, tur var rasties sarežģījumi. Bet, ja plostotāji raugās līdzi, nekādu problēmu nav, tāpēc visiem dodam norādījumus, kam pievērst uzmanību ceļā. Lielākā daļa jau paši apzinās, ka šādos apstākļos jāuzmanās. Cenšamies ieteikt metodes, kā izvairīties no bīstamām vietām, kā risināt situāciju, ja gadās kaut kur uzsēsties. Cerams, ka solītais lietus iepludinās upē ūdeni un līmenis atkal sāks celties.”

V. Kameņevs norāda, ka gandrīz katru gadu ir kāds zemā ūdens līmeņa periods, bet šis gads esot atšķirīgs, ka tas vērojams augusta beigās, kad parasti līmenis ir augstāks: “Parasti bezūdens periods ir jūlijā, tas vienmēr bijis karstais mēnesis, kas šogad tā nebija.”

Uz zemo ūdens līmeni Gaujā norāda arī Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs, uzsverot, ka uzskatāmākais rādītājs ir jau minētie koka pāļi pie Gaujas tilta. Viņš norāda, ka tik augstu virs ūdens un tik lielā skaitā redzami tie sen nav bijuši. Apliecinājums zemajam līmenis arī tas, ka posmā no Raiskuma līča uz leju vairs neesot iespējams pat papeldēt.

“Šie divi fakti skaidri parāda, ka šogad līmenis Gaujā zemāks nekā citus gadus. Attiecībā uz ezeriem tas nav tik izteikti jūtams. Jā, līmenis ir zemāks, bet nav saņemta informācija, ka tas būtu sasniedzis kritisko līmeni, kas apdraudētu zivis. To pašu var attiecināt uz mazajām HES, kas atrodas mūsu uzraudzības teritorijā. Augustā apsekojām 14, vien dažā ūdens līmenis bija zem minimālā. Konstatējām, ka visu HES īpašnieki respektē tehniskos noteikumus, spēkstacijas darbojas caurplūdes režīmā, ūdenskrātuvju līmenis nav jūtami pazemināts,” norāda U. Lencbergs.

Zems ūdens līmenis ir arī mazajās upēs – Braslā, Amatā, tāpēc “Druva” sazinājās ar zivju audzētavas “Kārļi” vadītāju Jāni Balodi, kurš norādīja, ka viņu darbību zemais ūdens līmenis neietekmē: “Vietās, kur ņemam ūdeni, izveidots tā, ka vispirms tiek nodrošināta tā padeve zivju audzētavai, tikai pārējo ņem spēkstacija. Mums taču ir dzīvas radības, mēs tās nevaram ieslēgt un izslēgt kā HES. Nedrīkstam zivtiņām nodarīt pāri, tām jāļauj augt. Arī ūdens temperatūra joprojām ir atbilstoša prasībām, tāpēc nekāda satraukuma par darbību nav. Jā, pašā upē zivīm grūtāk, jo zemā līmeņa dēļ tās kļūst par vieglāku laupījumu gārņiem, ūdriem, ūdelēm un arī makšķerniekiem, bet tāda ir daba, tur neko nevar darīt. Bet nu jau sola lietu, tad jau viss atkal atgriezīsies vecajās sliedēs.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
20

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
33

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
156

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
3
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
18
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi